man un maniem draugiem martai un leonam (vārdi ir mainīti) jau pāri tas vecums, kad ienīst valentīndienu, jo mīlēt taču varot jebkurā dienā, tāpēc sestdienas pievakarē devāmies atzīmēt šos brīnišķīgos svētkus uz restorānu, kur iepriekš nebijām bijuši - uz tokyo city pretī mūzikas akadēmijai. tokyo city ir ievērojams ar to, ka bijis vienīgais suši restorāns rīgā, kuru atklājis pats mērs nils sušikovs. jā - jāatzīst, ka texxxtiem ir ļoti īpašas attiecības ar japāņu virtuvi, tāpēc 2011.gadā šis būs jaut otrais suši restorāna apskats. protams, nevar nepieminēt restorāna nosaukuma uzmācīgo līdzību ar grupu tokyo hotel, kuras koncertā es piedzēros viskiju un uz centru devos ar galvā uzstūķētu ceļazīmi un dziedot dziesmu par oza zemes burvi. vai tikpat ļoti mani spēja iespaidot restorāns? lasiet tālāk un uzzināsit.

kad gājām iekšā, leons ar pieri ieskrēja stikla sienā un mēs visi gandrīz nolikāmies uz mutes, jo grīda bija ļoti, ļoti slidena un laikam to māju arī šūpoja. smalkās vietās, ieraugot klientu, džeki skraida apkārt, skan fanfaras un tiek piedāvāts galdiņš, bet šeit mums pašiem nācās izstaigāt tokyo city, kas ir tik liels, lai mēs, tajā ienākot, pat nenojaustu, ka šeit ir arī smēķētāju zona, par ko gan mums bija pajāt. 

restorāna viesmīlis mums paskaidroja, ka kefīrs rodas no saskābuša piena, nevis to atnes stārķis. jocīgi, ka cilvēks zina to, bet, strādājot par viesmīli nezina, ko nozīmē tēja ar pienu. tā kā vidējais texxxtu lasītājs ir viesmīlis ne pārāk smalkā restorānā, tad paskaidrošu - ja pasūta tēju ar pienu, tad ir jāatnes tēja, kurai mazliet pieliets piens (prastākās vietās) vai arī tēja un leļļu kanniņa ar pienu, kuru pats klients vēlāk pielej tējai (smalkākās vietās). tokijā viss notiek citādāk (tokija ir japānas galvaspilsēta, ja kas) - piens tika atnests guttas sulas glāzē un par to bija jāmaksā viens lats. savukārt minerālūdens tika atnests glāzē, kuras tilpums pārāk nepārsniedza klasisku šotu glāzi, tātad uz tās fona mana roka izskatījās pēc lāpstas, ar kuru šobrīd neko nevar iesākt, jo tā nav sniega lāpsta, bet zeme ir sasalusi.

iemesls, kāpēc izvēlējāmies tieši šo vietu, bija logā izliktais paziņojums, ka var ēst divas paikas par vienas cenu. protams, tas attiecas tikai uz akcijas precēm, kuras kā likums bija visnejēdzīgākās. no visām nejēdzībām izvēlējāmies dubulto suši setu, kurā no 7 suši 6 bija ar lasi, bet tikai 1 - ar kasi. lai būtu pēc iespējas asprātīgāki, paņēmām arī sake maki jeb parastos laša suši. no sākuma spriedu, ka suši cenas šeit ir apmēram tādas kā citur, bet, kad  izrādījās, ka suši komplekts skaitās 6, nevis 8 sušiki, sapratu, ka īstenībā jau par 25% augstākas. neko darīt, viņa jūt to tā (c) andris kivičs.

mēs mielojāmies ar suši, tikmēr leons eksperimentēja. sāka ar uz iesma uzdurtiem astoņkājīšiem un paskaidrojumu par to, kā pagatavot šo galvkāji - jāiekož astoņkājim 15 reižu galvā, tad tā kļūst par pārtiku. kaut arī to izskats mani nebiedē, saņēmu draudus: "pag, pag, kad aizlikšu Tev viņus aiz biksēm, tad redzēsi!" turpmāk visus ēdienu pārbaudīšu aiz biksēm. domāju, ka divas porcijas ļoti karstas miso zupas varētu būt ļoti nepatīkami. interesantas sajūtas varētu sagādāt arī suši, kas sastāvēja no rīsiem, laša, varbūt zāles (ne marihuānas) un jēlas paipalu olas, kuru apēdot ieguvām brīnumdaiļas balsis. visbiedējošāk no visiem ēdieniem biksēs būtu likt dragon sushi, kas bija no dažādiem suši gabaliņiem salikts pūķis. nobijāmies pat tik ļoti, ka tos nemaz nepasūtījām. taču tikām aplaimoti ar kaut ko, ko nemaz nebijām pasūtījuši - mati sushi, kas ir jebkurš suši, kam pievienoti mati. leons jau pusstundu pirms mūsu ierašanās restorānā bija nolēmis, ka izvēlēsies jūras asari valriekstu mērcē, kuram gan bija zudusi zivs garša, tāpēc tas esot  garšojis pēc kāda mītiska riekstu dzīvnieka, kuru laikam es arī bītos sev bāzt biksēs. tiesa, veicot in situ (uz vietas) pierakstus, biju netīšām atzīmējusi, ka asaris esot garšojis pēc riekstu dzēriena, kas norāda, ko vislabprātāk būtu darījusi tajā mirklī - tātad iedzērusi. attēlā - riekstu dzīvnieks:

vakara gaitā pierādīju, ka suši ir iespējams ēst arī ar degunu, jo tieši tā darījuši senie japāņi. ilgi nevarēju saprast, kas te nav kārtībā, līdz attapos, ka šī ir pirmā reize, ka nejūtu tās suši trīsas, kuras parasti izskrien cauri ķermenim, kad mielojos ar šo japānas karogu. un tas ir liels notikums. 

visu dienu lielījos par to, ka uz paģirām nejūtu aukstumu, bet vakara beigās jau trīcēju, sēžot tokyo city ādas gultā, jo durvis visu laiku virinājās un aukstais vējš pūta tieši mums virsū. piebildīšu, ka šeit ar vārdu "pūta" es nedomāju vemšanu.

pēdējais pārbaudījums, ko pārcieta restorāns, bija mana došanās uz tualeti. apvaicājos viesmīlim, kur meklēt dāmistabu, viņš norādīja pa labi. tā kā viņš bija sajaucis labo ar kreiso pussy, tad domāju, ka tas būtu tikai normāli, ja piečurātu grīdu.

lampas bija tik zemas, ka normāla garuma cilvēki, ceļoties kājās, mierīgi dauzīja galvu pret tām, un mūsu viesošanās laikā atskanēja 1 dziesma, ko marta ar leonu uzskatīja par normālu, bet es nesadzirdēju nevienu atzīstamu gabalu (atzīstams ir tas pats, kas atsūkājams)

kaut arī bijām nākuši šeit, lai izbaudītu superīgās akcija dāvātās veltes, beigās samaksājām par valentīndienas ballīti ne mazāk kā "parastā" restorānā. 30,95Ls. dzeramnaudu viesmīlis atis nesaņēma, jo nespējām piedot viņa izpratni par jēdzienu "tēja ar pienu".

5 zvaigžņu sistēmā par garšīgumu dodu 2 punktus (jo suši bija nebaudāms, kas mani personīgi aizvaino), par atmosfēru - 2 punkti, par apkalpošanu - 3 punkti, jo likās prikolīgi, ka viesmīlis atis stāstīja par kefīra rašanās procesu, bet to, ka vēlas, lai marta viņam pasniedz zupas trauciņu, nepateica, bet rādīja ar žestiem. tas ir tikpat nepieklājīgi kā aicināt meiteni uz pišuku ar žestiem.

uz tokyo city visticamāk vairāk neiešu, bet iesaku to izdarīt visiem citiem, lai redzētu, vai tam, ka mani novērojumi izdarīti tad, kad zemīte šūpo, ir bijusi kāda nozīme. pēc tam iesaku rīkoties tāpat kā man - novērtēt ar punktiem 5 zvaigžņu sistēmā. līdz tam vēlu visiem ļoti priecīgu valentīndienu, kurā noteikti kāds gopņiks tokijas restorānā bildinās savu drostaliņu.