Uzreiz brīdinu, ka, kā jau tas nojaušams virsrakstā, šis būs raksts par biznesu, tāpēc cilvēkiem ar uzvilktiem nerviem labāk tālāk nelasīt.
Vakar uz savu personīgo tālruni saņēmu kāda pieauguša vīrieša zvanu, kurš apgalvoja, ka esam iepazinušies kaķu izstādē Kongresu namā. Šādu tikšanos gan neatminējos, bet - tā kā bieži dzeru - tas nav nekas neparasts. Noslēpumainais vīrietis piedāvāja satikties, lai parunātu par sadarbību saistībā ar kādu man zināmu interneta portālu. Ja kāds to ir palaidis garām, tad inovatīva, starpnozaru un publicistiska sadarbība ir mūsdienu laikmeta galvenais dzinējspēks, tāpēc nedomājot piekritu. Šķita, ka runa būs par "Literatūras Gada balvas 2010" neoficiālo gada debijas nominantu - virtuālo lubeni "Texxxti".
Šorīt uzlakoju skropstas, uzvilku zīmola "Humana" izplatīto žaketi, apēdu Kellog's ar brendiju un devos ceļā uz norunāto tikšanās vietu Blaumaņa ielā 38/40. Pēc biroja virsraksta nojautu, ka tajā Baldones mūzikas grandi Goran Gora un Tumors mēģina cilvēkiem par naudu iesmērēt dūņas. Zinu, ka tieši tikpat tālredzīgi kādreiz rīkojās francūži, nokožot pamatīgu gabalu kruasāna un ar izteiktu angļu valodas akcentu paziņojot: "How stupid do we think the Americans are? Why, we could sell them water!"* Droši vien Goran Gora rīkojās tāpat un ieradās Tumora mēģī jautrā noskaņojumā, piedāvājot: "Hei, mazie hipiji, man ir ideja - tirgojam cilvēkiem dūņas (lasīt - dubļus)! Kā - no kurienes? No Baldones!". Tā arī radās tas birojs, nospriedu es un devos iekšā.
Noslēpumainais vīrietis atklāja, ka viņš labi neatceroties sejas, tā kā secināju, ka par mūsu pirmo tikšanos neko nezinām mēs abi. Tomēr viņš konsekventi neatkāpās no saviem iepriekšējās dienas vārdiem un uzstāja, ka mums jāveido sadarbība. Sapratu, ka sadarbība būtu tāda - es nopelnu daudz naudas, pārdodot dūņas, un ieguldu šo finansiālo kapitālu Texxxtu mārketingā vai citos attīstību stimulējošos komponentos. Tad vīrietis, lai veicinātu mūsu starpnozaru sadraudzību, rīkojās pēc visiem psiholoģijas zinātnes priekšrakstiem un dalījās ar mani kādā noslēpumā. Viņš apgalvoja, ka, mazgājoties ar jebkuru dušas želeju, viņš pēc dušas mēdzot kasīties. Tāpēc sācis mazgāties ar dūņām un tik silti, cik silta mēdz būt tikai dušas strūkla aukstā ziemas rītā, iesaka man darīt tāpat. To pateicis, viņš ķērās pie svarīgākā un sāka zīmēt shēmu, kā es varētu tikt pie naudas, par kuru uzcelt Uzvaras laukumā Texxxtu biroju un katru vakaru rezervēt jebkurā bārā visu leti.
Shēmā tika norādīts, ka sākumā man jākļūst par biznesa partneri, pēc trim mēnešiem varu būt jau bronzas direktors, bet vēlāk pakāpeniski iegūt arī sudraba un zelta titulus pirms sava amata nosaukuma. Lielākais izaicinājums, ar ko tiek galā tikai čaklākie un mērķtiecīgākie, ir kļūt par Melno dimantu. Palēnām vīrieša lapa bija pilna ar rimbuļiem, kur viens izrietēja no cita līdz uz papīra sāka pietrūka vietas un bija jāsāk ķēpāt arī galds, tāpēc es iesaucos "Stop!". Man nekad nav īpaši patikuši saķēpāti galdi, jo cienu tikai tīrus toņus un formas. Teicu, ka mani diemžēl neinteresē bizness, ar kuru nodarbojoties, ir jāķēpā galdi, tāpēc domāju, ka redzu sevi citā sfērā. "Kādā?" noslēpumainais vīrietis pārsteigi jautāja. "Dzert un rakstīt texxxtus," es atbildēju, uzliekot kājas uz galda un vērojot dūņas aiz viņa muguras.
Noslēpumainais vīrietis nebija uz mutes kritis, tāpēc vaicāja: "Un tad, ja jūs atlaidīs, par ko tad dzersiet?" Noteicu, ka tā jau nu būs mana problēma, un viņš labāk lai vairāk domā par savām dūņām nekā manām. Jau cēlos, lai ietu prom, bet noslēpumainais vīrietis tomēr pasteidzās, lai pasniegtu man viltus simts latu banknoti, uz kuras bija rakstīts "Šis kupons nav Latvijas Republikas naudas zīme". Tomēr kupons, kas nebija Latvijas Republikas naudas zīme, solīja 14% atlaidi jebkurām Baldones dūņām, kā arī aicināja (citēju): "Nāc un atklāj priekš sevis senlatviešu mūžīgās jaunības un veselības noslēpumu!".
Ņemot vērā, ka bizness man tomēr neizdevās, taču esmu ieinteresēta jebkura veida sadarbībā, izsludinu akciju - asprātīgākā komentāra autors saņems šo atlaižu kuponu kopā ar pudeli labi izturēta Bauskas (par godu manam mīļākajam dzejniekam un reperim) aliņu. Paldies par uzmanību.
Vairāk: http://bdk.1w.lv/
* Comment pouvons-nous stupides que les Américains sont? Pourquoi, nous pourrions leur vendre de l'eau
Vakar uz savu personīgo tālruni saņēmu kāda pieauguša vīrieša zvanu, kurš apgalvoja, ka esam iepazinušies kaķu izstādē Kongresu namā. Šādu tikšanos gan neatminējos, bet - tā kā bieži dzeru - tas nav nekas neparasts. Noslēpumainais vīrietis piedāvāja satikties, lai parunātu par sadarbību saistībā ar kādu man zināmu interneta portālu. Ja kāds to ir palaidis garām, tad inovatīva, starpnozaru un publicistiska sadarbība ir mūsdienu laikmeta galvenais dzinējspēks, tāpēc nedomājot piekritu. Šķita, ka runa būs par "Literatūras Gada balvas 2010" neoficiālo gada debijas nominantu - virtuālo lubeni "Texxxti".
Šorīt uzlakoju skropstas, uzvilku zīmola "Humana" izplatīto žaketi, apēdu Kellog's ar brendiju un devos ceļā uz norunāto tikšanās vietu Blaumaņa ielā 38/40. Pēc biroja virsraksta nojautu, ka tajā Baldones mūzikas grandi Goran Gora un Tumors mēģina cilvēkiem par naudu iesmērēt dūņas. Zinu, ka tieši tikpat tālredzīgi kādreiz rīkojās francūži, nokožot pamatīgu gabalu kruasāna un ar izteiktu angļu valodas akcentu paziņojot: "How stupid do we think the Americans are? Why, we could sell them water!"* Droši vien Goran Gora rīkojās tāpat un ieradās Tumora mēģī jautrā noskaņojumā, piedāvājot: "Hei, mazie hipiji, man ir ideja - tirgojam cilvēkiem dūņas (lasīt - dubļus)! Kā - no kurienes? No Baldones!". Tā arī radās tas birojs, nospriedu es un devos iekšā.
Noslēpumainais vīrietis atklāja, ka viņš labi neatceroties sejas, tā kā secināju, ka par mūsu pirmo tikšanos neko nezinām mēs abi. Tomēr viņš konsekventi neatkāpās no saviem iepriekšējās dienas vārdiem un uzstāja, ka mums jāveido sadarbība. Sapratu, ka sadarbība būtu tāda - es nopelnu daudz naudas, pārdodot dūņas, un ieguldu šo finansiālo kapitālu Texxxtu mārketingā vai citos attīstību stimulējošos komponentos. Tad vīrietis, lai veicinātu mūsu starpnozaru sadraudzību, rīkojās pēc visiem psiholoģijas zinātnes priekšrakstiem un dalījās ar mani kādā noslēpumā. Viņš apgalvoja, ka, mazgājoties ar jebkuru dušas želeju, viņš pēc dušas mēdzot kasīties. Tāpēc sācis mazgāties ar dūņām un tik silti, cik silta mēdz būt tikai dušas strūkla aukstā ziemas rītā, iesaka man darīt tāpat. To pateicis, viņš ķērās pie svarīgākā un sāka zīmēt shēmu, kā es varētu tikt pie naudas, par kuru uzcelt Uzvaras laukumā Texxxtu biroju un katru vakaru rezervēt jebkurā bārā visu leti.
Shēmā tika norādīts, ka sākumā man jākļūst par biznesa partneri, pēc trim mēnešiem varu būt jau bronzas direktors, bet vēlāk pakāpeniski iegūt arī sudraba un zelta titulus pirms sava amata nosaukuma. Lielākais izaicinājums, ar ko tiek galā tikai čaklākie un mērķtiecīgākie, ir kļūt par Melno dimantu. Palēnām vīrieša lapa bija pilna ar rimbuļiem, kur viens izrietēja no cita līdz uz papīra sāka pietrūka vietas un bija jāsāk ķēpāt arī galds, tāpēc es iesaucos "Stop!". Man nekad nav īpaši patikuši saķēpāti galdi, jo cienu tikai tīrus toņus un formas. Teicu, ka mani diemžēl neinteresē bizness, ar kuru nodarbojoties, ir jāķēpā galdi, tāpēc domāju, ka redzu sevi citā sfērā. "Kādā?" noslēpumainais vīrietis pārsteigi jautāja. "Dzert un rakstīt texxxtus," es atbildēju, uzliekot kājas uz galda un vērojot dūņas aiz viņa muguras.
Noslēpumainais vīrietis nebija uz mutes kritis, tāpēc vaicāja: "Un tad, ja jūs atlaidīs, par ko tad dzersiet?" Noteicu, ka tā jau nu būs mana problēma, un viņš labāk lai vairāk domā par savām dūņām nekā manām. Jau cēlos, lai ietu prom, bet noslēpumainais vīrietis tomēr pasteidzās, lai pasniegtu man viltus simts latu banknoti, uz kuras bija rakstīts "Šis kupons nav Latvijas Republikas naudas zīme". Tomēr kupons, kas nebija Latvijas Republikas naudas zīme, solīja 14% atlaidi jebkurām Baldones dūņām, kā arī aicināja (citēju): "Nāc un atklāj priekš sevis senlatviešu mūžīgās jaunības un veselības noslēpumu!".
Ņemot vērā, ka bizness man tomēr neizdevās, taču esmu ieinteresēta jebkura veida sadarbībā, izsludinu akciju - asprātīgākā komentāra autors saņems šo atlaižu kuponu kopā ar pudeli labi izturēta Bauskas (par godu manam mīļākajam dzejniekam un reperim) aliņu. Paldies par uzmanību.
Vairāk: http://bdk.1w.lv/
* Comment pouvons-nous stupides que les Américains sont? Pourquoi, nous pourrions leur vendre de l'eau
14 komentāri | Komentēt