Pirmkārt, prieks atkaltikties texxxtu jaunajā sezonā, kas ar nelielām izmaiņām turpina iesākto darbību. Otrkārt, Elīna Kolāte šonedēļ man deva divas izvēles iespējas par ko rakstīt – vai nu par seksuāli nelaimīgiem jetijiem, vai arī par Andri Kiviču. Kaut arī fantāzijas tēma man ir ļoti tuva, tomēr daudz tuvāki man ir pašmāju idioti, tāpēc, paliekot lojāla pret latviešiem, es izvēlējos rakstīt par plašās aprindās zināmo ex-dziedātāju Andri Kiviču jeb rakstu „Iereibis Kivičs jož pēc bezmaksas kurpēm”, lai gan beigās secināju, ka šī izvēle bija kļūdaina.

Kas gan īsti ir Andris Kivičs? Kāds labs draugs man nesen teica, ka bērnībā jau visiem kaut nedaudz patika Ozols, un man šķiet, ka bērnībā arī visiem bija kaut nedaudz pielipušas Z-Scars melodijas. Bet, kad saruna ir par Andri Kiviču, tā pilnīgi noteikti nav saruna arī par mūziku. Saruna par Andri Kiviču nozīmē diskusiju par vislabākajiem veidiem, kā padarīt sevi par idiotu pēc iespējas lielāka skaita cilvēku priekšā, un Andris Kivičs šai jomā, visticamāk, ir speciālists. Vispirms jau novērojums, ar kādu neregularitāti Andrim mainās mūža „īstās un vienīgās” sievietes, bet tas vēl būtu nieks, jo reti kuram no mums dzīvē ir izdevies apprecēties ar pirmo mīlestību. Tas, kas ir vērā ņemams, ir veids, kā viņš šīs mīlestības cenšas pierādīt. Es nezinu neko daudz par Andra pirmo sievu Ilzi Ieviņu, bet šķiršanās no šīs sievietes, iespējams, bijusi Andra Kiviča dzīves nopietnākā kļūda, ja vērojam, kas ar šo cilvēku ir noticis vēlāk. Rakstot googlē vārdu „kivičs”, man automātiski tiek piedāvāti šādi varianti: „kiviča jaunā draudzene”, „kivičs dombrovska”, „kiviča sievas”, „kivičs latvijai”, „kivičs šķiras”. Un, ja vērojam, ar kādu aizrautību Andris dzeltenajai presei stāsta par katru no savām brūtēm, man patiešām kļūst žēl šī cilvēka, kurš tik izmisīgi vēlas normālu, varbūt pat mazliet vienmuļu dzīvi ar ģimeni, kurā valdītu mūžīga mīlestība un netiktu lietots alkohols, bet tas gluži vienkārši nav ierakstīts zvaigznēs. Pēc tam, kad Kivičs bija atstājis bērnu Danai Dombrovskai, un sapratis, ka arī šī tetra spēle tomēr ir sagājusi ķīselī, tāpēc ar steigu jāsāk jauna, viņš sāka brūtēties ar modeli Elīnu, kura ŠOREIZ nu PATIEŠĀM bija īstā, un šīs, manuprāt, bija visīpašākās slavenību attiecības visā atjaunotās Latvijas vēsturē. Sāksim jau ar to, ka pāris bija apņēmies nelietot alkoholu, tāpēc turpmākie notikumi šķiet vēl dīvaināki, ja ņem vērā, ka tie risinājušies skaidrā. Pēc tam, kad abi bija aši apprecējušies, Andris Kivičs uzsāka rakstīt dienasgrāmatu dzeltenajā presē, kur aprakstīja visas savas un Elīnas gaitas, tai skaitā faktu, ka, kamēr viņš pats uz poda kakā, viņa sieva Elīna pie izlietnes tīra zobus, tādā veidā demonstrējot savu bezgalīgo uzticību viens otram. Kaut kad pa vidu Elīna bija izpļāpājusies dzeltenajai presei, ka Andris viņu esot iekaustījis, bet nākamajā dienā ņēma visus vārdus atpakaļ, un teica, ka samelojusi, jo vēlējusies tikai Andrim mazliet ieriebt, lol. Jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, ka Andris arī šīs attiecības sludināja kā pēdējās viņa dzīvē, tomēr jau neilgi pēc kāzām lietas kļuva aizdomīgas. Pirms kāda laika Andris devās strādāt uz Džērsiju, un, lai gan runas par šķiršanos noraidīja, tomēr bildēs ar smukām meitenēm Andrim gredzenu pirkstā nevarēja manīt. Un, protams, galu galā tomēr atklājās, ka arī šīs laimīgās attiecības ir izjukušas.

Šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas leģendām apvītais mākslinieks Andris Kivičs. Esot manīts krogā ar kādu jaunu dāmu, bet šoreiz pie altāra vēl nav aizvedis, un arī stāvoklī viņa neesot. Tāpēc šis raksts bija iepriecinājums, ka ar mūziķi viss ir kārtībā – viņš joprojām nodarbojas ar sevis apkaunošanu publiski. Vispirms jau gribētu izteikt atzinību, ka pašmāju slavenības savā starpā sacenšas par apaviem nahaļavu, tas patiešām brīnišķīgi. Otrkārt, arī stāsta varonis ir izvedis tēlu līdz galam, un uz pasākumu atnācis pillā, jo esot saticis kādu sen neredzētu draugu. Jāsaka gan,ka alkohols vienmēr ir attaisnojums. Ja godīgi, tad šobrīd es piekrītu Elīnai Kolātei, ka vajadzēja izvēlēties rakstu par jetijiem-maniakiem, jo tad vismaz varētu paspriest par to, kā gan jetiju mātītei izdevies izvarot vīrieti, ņemot vērā, ka vīriešiem, lai nodarbotos ar seksu, taču nepieciešama erekcija. Šis raksts man galu galā izrādījās tikpat tukšs, cik Andra Kiviča sirds.

Kam es iesaku izlasīt? Lai šis raksts kalpo par mierinājumu visiem tiem, kuri ik pa brīdim skumst, ka viņu dzīves nav izdevušās.