Rīt Kalnciema ielas kvartālā būs „Instrumentu” DVD tusofka, bet es jau tādā esmu bijusi vakar. Pasākumu iesildīja kāds mūziķis Stacijas tunelī – tas bija jautri. Pamatotāka jautrība, protams, sākās tad, ka nokļuvu pie Forum Cinemas tualetēm, kur žurnālisti, prominences un Texxxti bija aicināti paskatīties uz to DVD un iedzert šampanieti. Ballei nenoliedzami ir bijis labs arhitekts, jo tā, kā minets, notika pie tualetēm. Kad ar kolēģi FD skatījāmies 3D „Titāniku”, tualete bija tik tālu, ka viņš, piemēram, palaida garām to momentu, kurā Keita Vinsleta nosūcas ar Di Kaprio kuģa galā, jo mīza. Lūk, te nebija iespējams palaist garām neko. Tas nozīmē, ka „Instrumenti” ir traki shēmotāji. Tas arī bija iemesls, kāpēc nedevos uz filmu „Porna mantojums”, bet gan paliku pie Inetas Radevičas tāllēkšanas trenera Jāņa Šipkēvica un Latvijas glītākā džeka Reiņa Sējāna.

Pirms filmas visiem tika dalīts šampanietis un apkārt staigāja fotogrāfi, kas iemūžināja žurnālistus, prominences un Texxxtus. Viens no tādiem palūdza, lai noliekam savas šmigas glāzes, jo tās nedrīkstot būt kadrā. Kas nākamais? Palūgs nolikt karoti? Bez šmigas rokās es jūtos tik kaila kā Elīna Egle. Protams, atteicos bildēties. Kam vispār tādas bildes vajag? Žurnālam „Nelaimīgā dzīve”?

Kad ciemiņiem bija jāiet iekšā zālē, viņiem tika pavēlēts izdzert iesākto, jo iekšā šmigu nevarot nest. Domāju, ka tā tas bija, jo Rīgas šampanietis nomīza par to, ka prominences sazagsies tās glāzes, jo parasti Forum Cinemas un Instrumenti neiebilst pret šmigu kā tādu. Nu, neko – izdzēru iesākto pudeli un sadrūmusi gāju iekšā. 

No sākuma „Instrumenti” teica uzrunas. Tā bija nepārprotama pasākuma 3D daļa, jo viņi izskatījās ļoti telpiski. Diemžēl, tā kā man nebija 3D briļļu, visu redzēju miglaini. Zēni teica paldies medijiem (tvnet, swhahahā, Texxxti u.c.), kā arī atklāja, ka atbildīgajam par skaņu nekas neesot bijis jādara, jo viss jau bijis super. Tā sapratu, ka viņš ir bijis viens no t.s. simtlatniekiem, jo tiem arī nekas neesot jādara.

Auditorija tiek brīdināta par čurkstībām, un tiek prezentēta dokumentālā filma, kurā parādīts, kā "Instrumenti" gatavojās koncertam arēnā „Rīga”. Tā kā nebiju bijusi koncertā un gatavojusies tiem – ne tik, tad man viss bija interesanti. Kā pirmajā klasē, kurā nekad neesmu gājusi. 

Zināt to blondo basistu, kurš ir VISUR? Nu, viņš bija arī tur. Vēl J. Šipkēvičus informēja taurētāju ansambli par to, ka aiz tilla visu varot redzēt, tāpēc tajās dziesmās, kur taurētāji stāv aiz tilla, nedrīkst tirināties. Tā bija noderīga informācija arī man, jo man ir vairākas kleitas ar tilla apakšsvārkiem. 

Lielāko filmas daļu Shipsi un Reynsi sēž pie tāfeles, kas atgādina jebkuru A-komandas uzbrukuma plānu. Vēlreiz pierādās, ka viņi ir traki shēmotāji un strādā TRU CSI NY. 

Puikas arī pastāsta, kā taisījuši bungas – vienkārši savākuši visādus hlamus un gatavs! Es – inteliģents cilvēks – gan bungu komplektā saskatīju ne vienu vien kultūratsauci. Piemēram, spainis bija atsauce uz dzejoli, kas Latvijas vārdu nesīs pasaulē:

Jānis Rainis-

Galvā spainis.

Un zāģis ir atsauce uz filmu „Amerikan psih”, kurā kaut kāds vecis iedarbināja motorzāģi un svieda citam džekam, uz kuru bija apvainojies (šito es nezināju, bet to man pastāstīja "Instrumentu" doķenes autors Uģis Olte). Savukārt tā galvas nogriešana ir atsauce uz Hot Chip dziesmu „The Warning”, kurā viņi dzied, ka „Hot Chip will break Your legs, snap of Your head”. Kur tad tā kāju salaušana? Nu, ja normāls cilvēks dejotu kā Sējāns, viņam momentā salūztu kājas. 

Tad „Instrumenti” uz bungām, kas uztaisītas no musora, atrada zirneklīti, un tika parādītas vairākas tās tur filmiņas, ko rāda, kad dzied. Divas man patika – vienā bija zivtiņas, kas vienkārši ir labi cilvēki, otrajā abiem puikiem mutē pūta lapu pūtēja liesmas. Tas pats par sevi nebūtu nekas, bet man šķiet, ka to lapu pūtēju arī darbināja simtlatnieks. 

Kad filma izbeidzās, parādīja arī fragmentu no koncerta, ko es kārtīgi noskatīšos mājās, jo, kā jau iepriekš minets, šajā koncertā nebiju bijusi, jo man sāpēja galva.

Pirms filmas rādīšanas „Instrumentu” kapteine Līva sacīja, ka pēc ķinīša būs vēl jādzer un jāēd, jo visu vajagot apēst un izdzert. Tā kā mēs ar AK agrā jaunībā tos, kuri apvemjas no pārmērīgas alkohola lietošanas, saucām par kapteiņiem, man kapteine Līva iepatikās. Sekojām viņas norādījumiem – ēdām, dzērām. Likumsakarīgi pasākums beidzās līdz ar šmigu. 

Kad skatījos fragmentu no koncertieraksta, nevarēju saprast, kā viņi abi nenomirst tajos biezajos kamzoļos. No tā skata arī man palika karsti, bet beidzās viss labi, jo pēc tam tajā pašā zālē līdzsvaram tika demonstrēta filma „Ledus laikmets 4”. Tas ir gandrīz kā „Neiznīcināmie 2”, vienīgi tur tai vāverei, kas skrien, ir rieksts.

Attēlā - Texxxtrumenti. (Fotogrāfēja Mārtiņš Otto, pēcapstrāde - EK)