Arī es skaidrā nevaru atšķirt Inesi Misāni no Agneses Zeltiņas, tāpēc vienmēr metu monētas un zaudēju derībās. Šoreiz dalīšos analītiskā atstāstā par to kā Inesei Misānei klājies intervijā žurnālam „Ieva”.
Inese vienmēr visu nokavē un arī uz interviju viņa ierodas trīs reizes vēlāk. Pirmajā reizē Inese vienkārši nepaspēja atbraukt. Otrajā reizē Inese ar tanti dodas uz mammas kapiem, bet, pienākot pie brāļa kapa, tantei sareiba galva, viņa nokrita un pārsita to uz pieminekļa. Savukārt trešajā reizē Inesei kāds iztīrīja maku, un tā kā tas bija tukšs, viņa, braucot ar stopiem, nokavē pusotru stundu.
Intervijas sākumā Inese slavē savu draugu Maiklu Džonsonu un norāda, ka viņš ir mazliet jaunāks par viņu – piecpadsmit gadus, taču ļoti uzticīgs un labs. Inese neslēpj, ka viņa ir cilvēks, kurš ļoti augstu vērtē ārējo izskatu, un Maikls ir tāds, turklāt labi smaržo, un viņa ģimenei pieder vecā nauda – mantojums. Inese lepojas, ka draugs stāsta viņai par īpašībām, kuras viņai nav. Tas viņai liek justies labākai, un tagad viņa gandrīz nemaz vairs nelieto alkoholu. Izdzer labi ja divas vīna glāzes nedēļā.
Runājot par nepatīkamām lietām, Inese atzīst, ka viņu satrauc tas, ka cilvēki Latvijā viņu uztver par muļķi, viņa ir pārliecināta, ka tāda nemaz nevar būt un kā argumentu min faktu, ka aizbraukusi prom no Latvijas vēl padomju laikā un nezinādama angļu valodu izsitusies. Kā viņai tas izdevies, Inese gan nepaskaidro, taču tiek doti mājieni, ka, ja reiz esi laipna un vienmēr smaidi, cilvēki sāk domāt, ka tevi var apcelt.
Turpmākajā intervijā Inese dalās traģiskā atskatā par to kā miruši viņas ģimenes locekļi. Piecpadsmit gadus atpakaļ miris tēvs, nedaudz vēlāk brālis iekļuvis avārijā un fiksējis, ka muzicējot aizmirst, kas jāspēlē tālāk. Jūtoties nelaimīgs viņš izdara pašnāvību, bet māte divās dienās pilnībā nosirmo un salūzt.
Tieši mātes nāve sāpinājusi visvairāk. Inesei nosirmojuši desmit mati, un viņa raudājusi tā, ka divās stundās izraudājusi pilnīgi visas asaras no acīm. Pēc tam veselu gadu viņā vairs nevarēja paraudāt. Visi Ineses tuvinieki tagad ir miruši un iespējams tieši tāpēc viņa baidās dzemdēt bērnu, arī draugs Maikls ir noraizējies par to, ka pastāv iespēja dzemdību laikā nomirt.
Runājot par vīriešiem, Inese ir pārliecināta, ka patīk viņiem dēļ savas maigās enerģijas un arī dēļ tā, ka speciāli tos neizaicina un nevilina. Protams, Inesei ir svarīgi, lai vīrietis būtu interesants, un pēc viņas domām tieši interesantie vīrieši ir sabiedrībā zināmi cilvēki. Vēl Inese uzskata, ka vīrietis, kuram ģimenē ir vecā nauda, ir daudz labāk audzināts par to vīrieti, kuram ir jaunā. Svarīgi arī, lai viņš ciena vecākus un labi izturas pret dzīvniekiem.
Visu intervijas laiku blakus stāv liela un oranža soma, kurā viss ir. Tur ir gan melnas ballīšu kleitas, gan briljanti. Šīs dārglietas Inese necieš nēsāt visu dienu, tomēr brīžos, kad labi jāizskatās, viņa tās izņem no somas un uzliek. Intervijas nobeigumā viņa atzīst, ka baidās no slimībām un vientulīgas nāves, taču no krunkām viņai nav bail, jo tās viņai vienkārši nav.
Inese vienmēr visu nokavē un arī uz interviju viņa ierodas trīs reizes vēlāk. Pirmajā reizē Inese vienkārši nepaspēja atbraukt. Otrajā reizē Inese ar tanti dodas uz mammas kapiem, bet, pienākot pie brāļa kapa, tantei sareiba galva, viņa nokrita un pārsita to uz pieminekļa. Savukārt trešajā reizē Inesei kāds iztīrīja maku, un tā kā tas bija tukšs, viņa, braucot ar stopiem, nokavē pusotru stundu.
Intervijas sākumā Inese slavē savu draugu Maiklu Džonsonu un norāda, ka viņš ir mazliet jaunāks par viņu – piecpadsmit gadus, taču ļoti uzticīgs un labs. Inese neslēpj, ka viņa ir cilvēks, kurš ļoti augstu vērtē ārējo izskatu, un Maikls ir tāds, turklāt labi smaržo, un viņa ģimenei pieder vecā nauda – mantojums. Inese lepojas, ka draugs stāsta viņai par īpašībām, kuras viņai nav. Tas viņai liek justies labākai, un tagad viņa gandrīz nemaz vairs nelieto alkoholu. Izdzer labi ja divas vīna glāzes nedēļā.
Runājot par nepatīkamām lietām, Inese atzīst, ka viņu satrauc tas, ka cilvēki Latvijā viņu uztver par muļķi, viņa ir pārliecināta, ka tāda nemaz nevar būt un kā argumentu min faktu, ka aizbraukusi prom no Latvijas vēl padomju laikā un nezinādama angļu valodu izsitusies. Kā viņai tas izdevies, Inese gan nepaskaidro, taču tiek doti mājieni, ka, ja reiz esi laipna un vienmēr smaidi, cilvēki sāk domāt, ka tevi var apcelt.
Turpmākajā intervijā Inese dalās traģiskā atskatā par to kā miruši viņas ģimenes locekļi. Piecpadsmit gadus atpakaļ miris tēvs, nedaudz vēlāk brālis iekļuvis avārijā un fiksējis, ka muzicējot aizmirst, kas jāspēlē tālāk. Jūtoties nelaimīgs viņš izdara pašnāvību, bet māte divās dienās pilnībā nosirmo un salūzt.
Tieši mātes nāve sāpinājusi visvairāk. Inesei nosirmojuši desmit mati, un viņa raudājusi tā, ka divās stundās izraudājusi pilnīgi visas asaras no acīm. Pēc tam veselu gadu viņā vairs nevarēja paraudāt. Visi Ineses tuvinieki tagad ir miruši un iespējams tieši tāpēc viņa baidās dzemdēt bērnu, arī draugs Maikls ir noraizējies par to, ka pastāv iespēja dzemdību laikā nomirt.
Runājot par vīriešiem, Inese ir pārliecināta, ka patīk viņiem dēļ savas maigās enerģijas un arī dēļ tā, ka speciāli tos neizaicina un nevilina. Protams, Inesei ir svarīgi, lai vīrietis būtu interesants, un pēc viņas domām tieši interesantie vīrieši ir sabiedrībā zināmi cilvēki. Vēl Inese uzskata, ka vīrietis, kuram ģimenē ir vecā nauda, ir daudz labāk audzināts par to vīrieti, kuram ir jaunā. Svarīgi arī, lai viņš ciena vecākus un labi izturas pret dzīvniekiem.
Visu intervijas laiku blakus stāv liela un oranža soma, kurā viss ir. Tur ir gan melnas ballīšu kleitas, gan briljanti. Šīs dārglietas Inese necieš nēsāt visu dienu, tomēr brīžos, kad labi jāizskatās, viņa tās izņem no somas un uzliek. Intervijas nobeigumā viņa atzīst, ka baidās no slimībām un vientulīgas nāves, taču no krunkām viņai nav bail, jo tās viņai vienkārši nav.
4 komentāri | Komentēt