Ja nu kādam jau dabesījis mans informatīvais ievads, ķeršos pie šī texta galvenās varones: Mildas. Milda Upīte ir ne tikai silta tantīte nacionālajā telenovelē UgunsGrēks, izrādās, viņa ir reāla kečupu magnāte, un droši vien tā viņas askētiskā dzīve, ko redzam UgunsGrēkā, ir kārtējā latviešu tautas smadzeņu pūdelēšana. Reiz man ar EK bija ideja par pētnieciskās žurnālistikas nodaļas atvēršanu texxxtos, un šis mans centiens uzzināt par Mildas Upītes tomātu biznesiem ir tāds pirmais mēģinājums samalt miltos visādus potenciālos oligarhus. 

Tā kā mana pētniecības pieeja nav pārģērbties un kā idiotam lavīties pa visādiem antisanitāriem pagalmiem un pažobelēm, es pirms gājiena uz Mildas fabriku – tieši otrādi – uzcirtos un stādījos priekšā pašam galvenajam džekam visā tajā uzņēmumā. Lai tomēr izskatās ticamāk, fabrikā ierados ar vēl dažiem reģionālo mediju žurnālistiem. Kad uzņēmuma mārketinga meiča jautāja, kas es tāds par skaistu zēnu, manas kolēģes teica, ka pārstāvu galvaspilsētas mediju Texxxti. Tad mārketinga meiča nosarka un teica, ka par tādiem Texxxtiem gan dzirdot pirmo reizi, bet, manuprāt, te nav par ko nosarkt: es priecājos par katru jaunu lasītāju. Nu lūk, un pēc šī jautājuma mana kolēģe no Smiltenes norādīja: „Viņi raxta visādas muļķības.” Uz šo atbildi mārketinga meiča reaģēja ar progresīvu apmulsumu, bet man bija daudz pētniecības, ko veikt, tādēļ es necentos ne noliegt, ne apstiprināt šo apgalvojumu, tā vietā pievēršoties mārketinga meičai un sakot: „OMFG, cik tev smuka zelta ķēdīte!!! Vai tā ir deklarēta?” 

Šajā nopietnajā brīdī ierunājās uzņēmuma valdes loceklis un teica: „Labāk ejam iekapāt!” Domāju, nu gan baigi nagls tas loceklis: labi zina vājās vietas un uz tām konkrēti spiež. Es savukārt izdomāju, ka spēšu atklāt visas Mildas afigennās shēmas un piramīdas, arī mazliet iedzēris, tādēļ piekritu. Liela bija mana vilšanās, kad peregara vietā valdes locekļa kabinets smaržoja pēc desiņām: reāli es vispār gaļu neēdu. Tas man, skaidrs, uzsita asinis, bet es uzliku savu pētnieciskā žurnālista masku un smaidīju. 

Kabinetā, kurā ar iekapāšanu ir domāta kečupa kleksēšana, es tiku iepazīstināts ar 4 mērcēm: prosto kečupu, Ķīnas saldskābo kečupu, Ķīnas aso saldskābo kečupu un makaronu kečupu. Jūs varbūt vaicājiet sev, kādēļ es te to rakstu, un es ātri vien varu kliedēt visas bažas: skaidrs, par šo texxxtu ir samaksāts. Kādēļ gan nerakstīt, ja tev maksā? Un texxxtiem maksā jau labu laiku. Taisnības labad jāsaka, ka Spilvas fabrika mums arī solīja norm piķi, tomēr texxxtu redakcijas sēdē tika izlemts, ka mūsu hipsteru lasītāji sastāda pārāk lielu procentu, lai mēs rakstītu par kaut ko tik meinstrīmu kā Spilvas fabrika. 

Vārdsakot es kopā ar reģionālām kolēģēm sakrāvu pilnu bļodu ar iepriekšminētajiem 4 kečupiem un provēju atklāt to slēptās nianses. Skaidrs, ka prostais kečups bija ar izteiktu tomātu tanīnu, skaidrs, ka Ķīnas saldskābajā kečupā es sajutu konkrētas ananāsu bārkstis, skaidrs, ka Ķīnas asi saldskābajā kečupā es bez ananāsu bārkstīm sajutu arī pa pipara momentam, un visbeidzot makaronu kečups mani pārsteidza ar anīsa notīm. 

Bez šīs izēšanās man arī izdevās apskatīt pašu ražotni, kā arī noliktavas. Ražotnē es vispirms pārbaudīju visu pie sienām sastiķēto dokumentāciju un to atbilsmi standartam. Tajā brīdī valdes loceklis lepojoties teica, ka Mildas fabrika atbilst visaugstākajam kkādam tur ISO standartam, bet es vīlies noraudzījos viņā un teicu, ka patiesībā jau mēs texxxtos vairāk koncentrējamies uz nestandartu. Šis neveiklais moments tika kliedēts tad, kad es negaidīti pamanīju ko tik ļoti pazīstamu: izrādās, kečups pudelēs tiek pildīts tāpat kā alus glāzēs, tikai daudz advancētāk un fiksāk. Šis moments man patika. 

Tad vēl es biju noliktavā, kur gan tiku diezgan novērots un nepaspēju neko sagrābties saviem izsalkušajiem kolēģiem. Es tiku informēts par to, ka patiesībā Mildas fabrika ražo gandrīz visu, ko vispār ir iespējams iepildīt burciņā, un ka patiesībā šai firmai ir vēl citi zīmoli, tādēļ mēs nemaz nezinām, ko patiesībā ēdam! Mēs nezinām, ka zem tā visa slēpjasMilda Upīte, kuras zupiņās Solveiga nereti ieber kādu pavisam negantu destabilizētāju! Uz šīm manām skaļajām pārdomām valdes loceklis atbild, ka Solveiga tak vispār tagad ir cietumā un ka vispār es esmu paranoisks un lai vispār vācos prom. Es, skaidra lieta, tā arī daru. 

Noslēgtais līgums gan man joprojām uzliek par pienākumu šo textu nobeigt ar vārdiem: oficiālais texxxtu šašlika kečups, ko mīl gan EK, gan AK, gan SM un SK, ir, protams, Mildas šašliku kečups! PEACE! PRIECĪGU LĪGO, WHATEVER!