Fri, Sep. 14th, 2012, 08:44 pm

It kā jau man teorētiski te būtu jāapraksta ceļojums uz Somiju, bet prātā nāk tikai pilnīgi kaut kas cits.
Šodien pirmo dienu emocionāli nolūzu. Pamanīju, ka ir nocirsts mans mīļais, mazais ķiršu kociņš un plūškociņš. Ķirsi vēl šīs vasaras beigās apgriezām, atbrīvojām no nokaltušajiem zariem un ēdām garšīgās ogas... To vēl izturēju, tāpat vairs nav mans, bet, kad ieraudzīju, ka kaķu nīšana ir materializējusies tajā, ka virtuves palodzes kaķu groziņš ir nogrūsts malā un piekrauts ar mantām, tiešām salūzu. Sēdēju ārā pie mīļākās ābeles, raudāju, un domāju - cik ilgi man vispār vēl būs iespēja iziet ārā paraudāt?
Tiešām cerēju, ka visas pārmaiņas jeb, kā citiem liekas - tikai nepieciešamie sakārtošanas darbi, notiks, kad es jau būšu prom, bet nu jau pat sodsāls trauks jau ir nevēlams un tiek aizvākts. Protams, ka viss notiek bez manas ziņas.
Jā, sajūta, ka tiešām sirdi kāds plēš laukā, bet es nevaru dzīvot kā otrās šķiras cilvēks, kā derdzīgs, pretīgs radījums, kas tur pretīgus, smirdīgus lopus. Tiešām nesaprotu cilvēkus, kas visu risina caur kliegšanu, ņirgāšanos, pazemošanu, nicināšanu un tādām lietām. Ar tādiem nav iespējams sadzīvot, un tāpēc jāizmanto pēdējās divas nedēļas pirms pārvākšanās - iespējams, pārvākšanās kaut kur "zem tilta", lai izraudātu visu, kas mani piesaista šai vietai. Atpakaļceļa nav un nebūs.
Dažreiz jau liekas, kāpēc gan? Bet nu neko, es zinu, ka pārdzīvošu un ceru, ka pa šīm divām nedēļām tiešām izdosies, tiešām ceru, ka izdosies... atrast kaut ko, kas būtu mājas. Jo šī vairs ir tikai kaut kāda māja un atmiņas.

Tue, Sep. 18th, 2012, 01:47 pm
[info]aladiina

turpinājums.

Ak, jā! Tevis minētā grozu piekrāmēšana un nogrūšana malā nav uz manu adresi. Pirkstu neesmu pielikusi. Sod-sāls-traukam arī nē! Starp citu, kastu pārvietošanā nepiedalījos pat idejiskā līmenī. Bet ir ok. Māja vairs neož. Nekrofīlijas mīļotājiem gan tas varētu būt kaitinoši. Nav tonusiņa.
"Par cilvēkiem, kas visu risina caur liegšanu, ņirgāšanos...." Mmmm... Kaut kāds vājprāts! Starp citu, vienīgā bļaustīšanās ir notikusi tikai ar Aivīti, pie kura durvīm mazgājot grīdu pateicu, ka viņš ir pimpītis (nejaukt ar `pimpis`. Pimpim ir jābūt, kā minimums, stingram), pat pie viņa istabas durvīm smird. Nu, un tad mēs izbļaustijāmies. Kārtīgi. Žēl tomēr. Žēl, ka nespēju uz viņu nekad tā pa īstam dusmoties. Nu, kā tu uz bērnu dusmosies?!
(Nē. Bija vēl viena reize. Bet bļāva tikai Aivītis. Par to, ka viņa velo aiznests uz pagrabu. Rokas nost! Arī tas nav uz manu adresi. Ne nesu, nedz prasīju kādam to darīt. Pat neredzēju kā tas notiek.)
Taču Tavs miers traucēts netika. Tevis tak nebija mājās. Un vari nesatraukt kunģi. Tavos eksaltēti aukstajos, aizvainojuma pilnjos gājienos grūti iespraukties pat ar draudzīgu uz zoba pavilkšanu.
Eh, cik tomēr labi bija 1991. gadā klausīties Enigmu. Neviens par New Age neko nezināja.
Klau, dārgā! Kā es varu zināt, ka Tevi kretinē Enigma?
http://klab.lv/users/tethys_/2012/06/09/
It īpaši, ja Tu to nesaki? Ciest, tas ir jāprot. Un tas ir tik cēli. Un galu galā, ja Tu kādam par to izstāstītu, problēma atrisinātos un nebūtu vairs skisto ciešanu. Ko nu??
Jo vairāk! Kad ievācos, bija saruna, ka problēmas vajag izķidāt nevis klusībā cept. Spriedu: 27 gadi, it kā vajadzētu būt nobriedušai personībai. Sludinājums vispār liecināja par aktīviem, darbīgiem jauniešiem. Gribējās! Tas viss ar dakšām ūdenī rakstīts. Ko es redzu – sēnes! Ar pusaudžu ambīcijām!
Pilnai laimei Tu ne tikai klusībā cepies, liec staigāt uz pirkstgaliem, rēķinoties ar Tavu menestruāciju ciklu, ko pavada garastāvokļa svārstības no dranķīga uz pavisam dranķīgu. Kādam ir jāuzmin kas Tev kaiš, vai? Non stop par kaut ko esi aizvainota, plus, kā izrādās, interneta vidē mazgā netīro veļu. Zini kā tas saucās? Emocionālā vardarbība. Pati palasi savus tekstus. Vieni vienīgi mazi pirdieniņi. Visu laiku viss ir par maz, nepatīkami, pretīgi, negribās, slinkums, slikti, slikti, slikti... Ok, tas viss ir lieliski, bet ko Tu liec pretī?
Pupu mizas. Savas galma intrigas vari aiztaupīt smalkākai kompānijai. Šitādus gadījumus enerģiskā lauku meiča saož pāris kilometru rādiusā. Kā nekā ar šito viņa ir uzaugusi.
Starp citu, ļujiet vismaz zināt, kas slēpjās zem: "Mājās nemitīgi notiek kaut kādas preteklības, nespēju te vairs izturēt.. "??? Kamēr nav pieturas punktu, tas izskatās pēc vīnogām, kuras skābas. Jo nevar aizsniegt.
Žēlabas par palikšanu uz ielas un pārvākšanos zem tilta vispār ir hospitalizācijas gadījuma cienīgas. Tu sev vai citiem mēģini iestāstīt, ka tiec izraidīta? Kaut kāda interesanta tā atbildība pašai par savu dzīvi. Ir punkti par kuriem Tu izvēlies atbildēt un lērums balto laukumu, par kuriem atbildību nevēlies nest. Ok, bet tad Tev nav tiesību činkstēt ka pa Taviem baltajiem laukumiem operē kāds cits. Vēl šorīt virtuvē karājās ar Tavu roku rakstīts info, ka jūs ar Koku oktobra sākumā izvācieties. Rakstīts, nu jau noprotu, kārtējā emociju uzplūdā. Par iemesliem neko neminot ne rakstiski, ne mutiski. Taču, man laikam nez kamdēļ būtu jānoprot, ka vainīga esmu es! Lietas tik veikli nevedās, ja? Un tapēc bultas uzreiz tiek iebīdītas tēmā: `cik slikti viņi pret mani!!` Nē, dārgā! Arī par savām emocionālajām reakcijām tu esi atbildīga tikai pati.
Tā ka - uz priekšu!! Laimei ceļā netaisos stāties. Tu esi brīva savā izvēlē. Jo īpaši – nekad neesi paudusi manus gaužos nodarījums. Nu, man atvainoties, ka es esmu?!
Kas pats apvainojas, tas pats arī atvinojas.
Labi pietiks. Iesākumam. Citādi pus diena jau pačakarēta. Redz es jau ar` neesmu bez grēka, arī atļāvos publiskai veļas dienai, tā ka akmeni sviest neklātos. Taču Tu tiešām varētu savus aizvainojumus beidzot izvērst pedagoģiskā praksē. Attiecībā pret mani. Un ļaut man zināt nevis minēt.

Tue, Sep. 18th, 2012, 06:03 pm
[info]tethys_

Piedod, neizlasīju, par daudz, man ir jādomā par jaunā dzīvokļa iekārtošanu :)

Wed, Sep. 19th, 2012, 03:58 pm
[info]aladiina

Protams. Uz ko gan es cerēju!? Kārtējā slēpšanās aiz neesošas aizņemtības. Kur gan tas laiks, lai rastos. Tad jau tā nepietiktu piespamot Netu ar savām žēlabām par riebeklīgajiem biedriem. Tu liec man domāt, ka pat palagus ar nomelnojošiem tekstiem drukāji pārmērīgas nodarbinātības mākta...
Mana interpretācija Tev esot skaidra...
Nu, stāsti, jel, kādā mākslinieciskās interpretācijas plīvurā vēlies ietīt pūstošas pārtikas un kaķu sūdu smaku? Pietiek jau ka šādi ož migla, kuru pūt acīs saviem sektantiņiem.
Ticu, ticu, ka sarunai neredzi jēgu. To, ko pieredze neatpazīst, to nevar ieraudzīt! Tavā destruktīvajā pasulītē nekādi neiederās skaidras norādes uz loģikas trūkumu un nespēju atbildēt par saviem vārdiem.
O-ho-ho! Iegrūdi laulāto draugu vircas bedrē, lai kažociņu baltu saglabātu? Runa ir tikai par to, kas uzrakstīts. Nevajag man te Aivīšus, Kokus un pārējos pasaku varoņus. Viņi taču ir pieauguši cilvēki. Paši arī, lai tiek galā.
"Koks ir sūdabrālis..." Varbūt mazliet vairāk cieņas pret savām izvēlēm?! Kas tad Tu esi? Sūdabrāļa sieva!?
Tā tikai turpināt! Tikai neaizmirsti, ka, lai kur jūs pārvāktos, jūs nekad nebūsiet tikai divi. Jo Tev vienmēr līdzi ir zāģis. Ar ko Koku nozāģēt.
Es neko nezinu par: "mājās nemitīgām preteklībām.." bez uzskaitītiem nodarījumiem. Sarakstu studijā!! Ja reiz izvairies no konkrētām atbildēm, padomā pati, kā tur galā sanāk...
Vaina esot manā attieksmē, nevis tajā ko daru...
OK, lai būtu! Kāpēc par to uzzinu tikai tagad?? Un vispār - kas manai attieksmei vainas??
Atšķirībā no manis, Tu paud tikai attieksmi. No pirmās dienas. Kur dabiskais ceļš "Dialogs"?? Tev vienkārši tīk citus turēt īsā aizvainojuma pavadiņā.
Tik tiešām ceru, ka pārcelšanās Tev palīdzēs. Pārāk daudz aizsprostu bebri sabūvējuši Tavā upē. Šķiet, Tu pat esi aizmirsusi, ka tā reiz bijusi upe. Tāds purveklis vien. Paceļ vienu kāju, otra iegrimst vēl dziļāk. Bezdarbībā mīņājies un stiedz. Darbošanās varētu piešķirt zināmu vieglumu. Vecais labais "Arbeit macht frei".

Wed, Sep. 19th, 2012, 08:35 pm
[info]tethys_

Turpini vien, turpini :) Man nav žēl.