tethys_

Protams. Uz ko gan es cerēju!? Kārtējā slēpšanās aiz neesošas aizņemtības. Kur gan tas laiks, lai rastos. Tad jau tā nepietiktu piespamot Netu ar savām žēlabām par riebeklīgajiem biedriem. Tu liec man domāt, ka pat palagus ar nomelnojošiem tekstiem drukāji pārmērīgas nodarbinātības mākta...
Mana interpretācija Tev esot skaidra...
Nu, stāsti, jel, kādā mākslinieciskās interpretācijas plīvurā vēlies ietīt pūstošas pārtikas un kaķu sūdu smaku? Pietiek jau ka šādi ož migla, kuru pūt acīs saviem sektantiņiem.
Ticu, ticu, ka sarunai neredzi jēgu. To, ko pieredze neatpazīst, to nevar ieraudzīt! Tavā destruktīvajā pasulītē nekādi neiederās skaidras norādes uz loģikas trūkumu un nespēju atbildēt par saviem vārdiem.
O-ho-ho! Iegrūdi laulāto draugu vircas bedrē, lai kažociņu baltu saglabātu? Runa ir tikai par to, kas uzrakstīts. Nevajag man te Aivīšus, Kokus un pārējos pasaku varoņus. Viņi taču ir pieauguši cilvēki. Paši arī, lai tiek galā.
"Koks ir sūdabrālis..." Varbūt mazliet vairāk cieņas pret savām izvēlēm?! Kas tad Tu esi? Sūdabrāļa sieva!?
Tā tikai turpināt! Tikai neaizmirsti, ka, lai kur jūs pārvāktos, jūs nekad nebūsiet tikai divi. Jo Tev vienmēr līdzi ir zāģis. Ar ko Koku nozāģēt.
Es neko nezinu par: "mājās nemitīgām preteklībām.." bez uzskaitītiem nodarījumiem. Sarakstu studijā!! Ja reiz izvairies no konkrētām atbildēm, padomā pati, kā tur galā sanāk...
Vaina esot manā attieksmē, nevis tajā ko daru...
OK, lai būtu! Kāpēc par to uzzinu tikai tagad?? Un vispār - kas manai attieksmei vainas??
Atšķirībā no manis, Tu paud tikai attieksmi. No pirmās dienas. Kur dabiskais ceļš "Dialogs"?? Tev vienkārši tīk citus turēt īsā aizvainojuma pavadiņā.
Tik tiešām ceru, ka pārcelšanās Tev palīdzēs. Pārāk daudz aizsprostu bebri sabūvējuši Tavā upē. Šķiet, Tu pat esi aizmirsusi, ka tā reiz bijusi upe. Tāds purveklis vien. Paceļ vienu kāju, otra iegrimst vēl dziļāk. Bezdarbībā mīņājies un stiedz. Darbošanās varētu piešķirt zināmu vieglumu. Vecais labais "Arbeit macht frei".