tethys_

Ja tās divas draudzenes aizbrauks projām, tad es tikpat labi varu pārcelties uz Antarktīdu. Ģimene pilnīgi izjukusi, es kaut ko nozīmēju vairs tikai mātei un ļoti vecai tantei, kuras mūžs nav gaidāms vairs garš. No draugiem nu jau pilnīgi visi, kas svarīgi, jau aizbraukuši vai vēl plāno braukt projām. Nav neviena, kas droši taisītos palikt. Meiteņu vakaru dāmas jau arī brauc projām, tikai pāris paliek.
Ir jau vēl daži cilvēki, kas man ir pie sirds, kas nav runājuši par aizbraukšanu, bet tās jūtas nav abpusējas, vismaz ne tik lielā mērā, lai aizpildītu to tukšumu, ko rada aizbraucēji.
Ir sajūta, ka varbūt pašai arī jāmēģina pārcelties kaut kur projām, uz kādu vietu, kur ir pilns ar pagāniem, gotiem un visādiem frīkiem, jo Latvijā tā scēna ir pilnīgi tukša. Man te nav pat cerību atrast jaunus draugus.
Bet man tik ļoti negribas būt otrās šķiras cilvēkam. Nu ļoti negribas. Citiem vēl nekas, bet man pašai nu nemaz, nemaz, nemaz negribas būt iebraucējai.