Jā, protams, man no vienas puses ir tā latviskās mazvērtības sajūta, ka nedrīkst būt labi, ka citiem jau nav tā paveicies, un ka neesmu to pelnījusi, bet es patiesībā esmu gan. Un vispār kas to var pateikt kas ko ir pelnījis un kas nav? Es jūtos, ka varētu paveikt daudz laba tādā vietā. Sakopt tā, lai varētu arī pasākumus rīkot un visādi izdarīties. Ierīkot dziedniecības vietas, svētvietiņas, akmeņu apļus un taisīt fantastiskas Jāņu un citu svētku svinības.
Ja tikai beidzot izdosies atkost, ar ko es esmu slima, tad viss būs. Es tam ticu :)