Pirmam kārtām, kad mēs parādījāmies mežmalā, tad mūs sagaidīja liela auguma melnbalts kaķis, kas tik skaļi brēca, it kā mēs būtu ilgi kavējušies. Samīļojām kaķi, bet ar to nepietika. Viņš devās caur mežu veselu kilometru līdz pašai jūras malai mums līdzi. Esiet redzējuši kaķi jūras malā? Es redzēju. Visu ceļu caur mežu mums pa priekšu devās melna ēna, dažkārt atpaliekot, un pieraugot, vai arjergards ir kārtībā.
Tad mēs iznācām nekurienē. Es nekad vēl zemes virsū nebiju redzējusi nekurieni. Tā bija tik visaptveroša neesamība, ka pārņēma sajūsma. Bija redzamas tikai kāpas, un pēc tam vienlaidus pelēka siena, tas bija pilnīgi neticams skats. Nebija redzamas ne smiltis, ne jūra, un nebija arī ļoti tumšs, vienkārši pilnīgi vienlaidus pelēka migla. Kaut ko varēja sākt izšķirt tikai pie pašas jūras malas, es pat pāris soļu iebridu ūdenī, to nepamanot. Tik biezu dūmaku nebiju redzējusi nekad mūžā, jutos kā mājās.
Kaķis mūs pavadīja, apmurrāja un apdziedāja visu rituāla laiku, ķēra dūmu rīksti un ostīja sveci. Mēs esam četri - katrs pārstāvējām savu elementu, un kaķis bija piektais - Gars :) Viss, kā vajag.
Kopā atgriezāmies mežmalā, kaķi nesot uz rokām, viņš likās noguris un izmircis, jo smidzināja, nopirkam veikalā barību, ko viņš cieņpilni pieņēma, un devāmies prom. Kaķis palika ar mums :)
Vai es tagad jūtos vairāk ragana, kā pirms tam? Arī agrāk mani ir pavadījuši dzīvnieki, bet tik biezas miglas gan vēl nav bijis, un tās visas bija ļoti labas zīmes. Lai gan mani garlaikoja izstrādātais iniciācijas plans, kurš likās nepanesami pliekans, viss tomēr notika kā vajag. Ar mums bija svētība ne tikai kaķa izskatā :)
Man patīk maģija :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}