tethys_

Manas dzīves sliktākais periods sākās kaut kur apmēram šajā laikā pagājušajā gadā. Tie oktobri vispār manā dzīvē mēdz būt izcili sūdīgi un tajos sākas sūdīgas lietas, izņemot pašos pirmajos datumos, kad oktobris vēl nav ieskrējies.
Ir tik jocīgi, ka ir cilvēki, kas mani asociē tieši ar šo manu sabrukuma personību. Neko jau tur nevar darīt. Bet nu neko.
*
Tātad, neko es nebūtu darījusi citādāk, jo tad es nebūtu tikusi pie tiem dažiem absolūta spožuma mirkļiem, kas bija vispārējā sabrukumā. Tāpat es nezinu, vai nebūtu iebrukusi vēl dziļākā dirsā (tā arī neapmierinājusies ar vienu sevis izbeigšanas mēģinājumu, bet tik daudziem, cik vajag). Tātad, es kā parasti neko nenožēloju un neko nebūtu darījusi citādāk.
Kāpēc šis gads sanāca tik ļauns? Kompleksi cēloņi, bet esmu sapratusi, ka tam tomēr bija viens iemesls, kas izceļas starp citiem. Es mēģināju no sirds un labākās gribas palīdzēt diviem cilvēkiem, ko mīlēju. Es izvēmu visu savu dvēseli pie viņu kājām un atdevu visu, kas man bija, izņemot dzīvību. Viens no viņiem to beigās atraidīja, otrs mēģināja paņemt arī pēdējo. Abas lietas salauza man sirdi, dvēseli, garu un lielā mērā pat miesu. Protams, tas salauza manu pēdējo ticību cilvēkiem, jo rezultātā mani nodeva un gandrīz to pašu pēdējo liesmiņu nopūta cilvēks, kura dēļ bija visu to vērts darīt un paciest.
Liesmiņa noplīvoja, bet izturēja.
Ko man ar to visu tagad darīt tālāk?
Pieņemt, ka esmu radīta kā fakina kuce. Nekad mūžā, nekad mūžā es vairs nebūšu laba. Nekad. Negaidiet no manis vairs neko tādu.
Visa mana ticība sev kā kopumā labai būtnei ir samīta pīšļos, jo tad, kad es gribēju būt vislabākā, pasaule mani notrieca pie zemes. Es vairs neticēsu nevienam un nekam. Es rūdīšu savu cinismu līdz visbiezākajai ādai.
Protams, ka man nebūs nekādu lielu panākumu, jo es neesmu tāda, bet es centīšos.
Es dzīvošu tā, lai varētu mīlēt un just, bet lai nekad un neviens vairs nevarētu man atmaksāt tā, kā man ir atmaksāts.
Necerēšu, neticēšu, bet pieņemšu visu, ko man dzīve dod. Tam, ka tā VAR dot, es ticu. Ir jau devusi. Tam, ka tā DOS, es neticēšu vairs nekad. Ja negaida neko labu, tad viss labais nāk kā dāvana. Es negribu būt taisni ļauna un cietsirdīga, nē. Es vienkārši gribu būt es, kāda esmu, un es esmu slikts cilvēks, kas dabū pa ādu, kad grib būt labs.
Es izkopšu savu ļaunumu nebeidzamā grācijā, elegancē un izjustībā.
Nē, es nedarīšu neko īpaši ļaunu. Es vienkārši nedarīšu labu. Pasaule to nav pelnījusi, pie Dieva, nav pelnījusi.
Es esmu uzzinājusi par sevi daudz jauna.
This confession has ment... nothing.
/Shining