Satiku brīnišķīgu, jaunu puisi. Androgīnu, bet ar tiem asajiem vaibstiem, kas piestāv kā vīriešiem, tā sievietēm. Ar baltiem matiem. Sarkani krāsotām acīm. Melnās drēbēs. Spaikotu kakla siksnu. Jā, man vēl arvien tādi patīk.
Viņš gribēja vienu lietu - ar mani pārgulēt. Es gribēju tieši to pašu, bet es pieprasīju pasi, jo man bija lielas aizdomas, ka viņam nav 18. Ne ļoti maz, bet varēja būt arī 16 vai 17. Man tas kaut kā sapnī biedēja, jo viņa ģimene bija manījusi, ka viņš gar mani luncinās, man negribējās, lai pēc tam kaut ko piesien. Viņš man dievojās, ka jau pusgadu ir pilngadīgs. Dievošanās notika ar zobiem man pie kakla. Viņš bija nenormāli kārdinošs. Kā striptīzdejotāja iesēdies man klēpī uzvedās tā, ka man gandrīz jau viss bija vienalga, jo mana aizsardzība tāpat nebija pārāk stipra.
Tomēr es nejauši paskatījos pulkstenī un sapratu, ka man tūliņ pienāks pēdējais vilciens uz Jēkabpili. Biju Rīgā. Tas man deva iespēju savākties un pamest viņu (un sevi) gribošu, jo man tad citādāk būtu jāpaliek pie viņa pa nakti.
Devos prom tikpat neapmierināta kā viņš, bet zināju, ka viņš ir ietekmīgas ģimenes vienīgais dēls, ka mani apēdīs, ja izrādīsies, ka viņš man melo un nav pilngadīgs. Pie ārdurvīm mani noķēra viņa māsa un ieaicināja aprunāties. Izrādās, ka brālis bija viņai stāstījis, ka mani grib, un viņa apstiprināja, ka viņš tiešām ir astoņpadsmit ar pusi gadus vecs un ka es teorētiski drīkstu ar viņu, bet viņa man gribēja uzlikt iniciāciju. Šī ģimene bija enerģētiskie vampīri, pārtika tāpat kā es no seksa enerģijas, ne asinīm, tikai sapnī tas bija tiešāk, vienkāršāk, kā jau sapņos. Teica, ka viņas brālis ir vēl ļoti jauns, ka viņš nemāk izvēlēties, ko ēst, esot jau šad tad iekritis uz glītu džankfūdu.
Nu ko, es izlēmu palikt pa nakti, ja jau man tiek atļauts, bet iniciācija arī bija visai laba. Šī māsa nez kāpēc izskatījās pēc manas klasesbiedrenes, kam tagad arī ir 30, bet neesmu viņu redzējusi kopš vidusskolas izlaiduma. Nezinu vai viņa izskatās tik labi kā sapnī. Tiesa, noskaņu bojāja tas, ka tā bija skrupoloza enerģijas un seksuālo spēju pārbaude. Īstenībā ļoti neparasta sajūta. Tomēr eksāmenu es nokārtoju tik ekselenti, ka māsai bija grūti mani palaist vaļā. Likās pat iemīlējusies, lai gan man viņa neinteresēja vairāk kā ceļš uz vienu perfekto nakti ar viņas jaunāko brāli.
Viņa teica, ka brālis gaida milzīgā dārza otrā galā iekārtotā lapenē. Es gāju puskilometru līdz turienei, bet netālu jau no izgaismotās, milzīgās lapenes mani nolaupīja kāds vīrietis. Viņš arī bija visai skaists, bet naidīgi noskaņots. Izrādās, ka viņš nebija nokārtojis eksāmenu pie māsas, tāpēc turēja ļaunu prātu uz visu ģimeni un vēlējās tai kaitēt. Viņš teica, ka man nekas nenotiks, ja es pakļaušos, bet man ne prātā nenāca. Es viņam nokodu gabalu vaiga un aizbēgu. Tad sākās gara un ļoti nesakarīga, daudzām stulbām detaļām pilna pakaļdzīšanās.
Pa to laiku jau visa saime bija sacelta kājās, jo videonovērošanā bija atklāts, ka es nenāku, jo esmu nolaupīta. Mani meklēja un es ļoti cerēju tikt atrasta. Es arī tiku. Ieraudzīju savu iekāroto puisi uz ielas, izmetos no kioska paēnas, kur biju slapstījusies, bet par agru. Saņēmu lodi vēderā. Mans iekārotais ar milzīgu arbaletu tāpat iešāva vēderā manam uzbrucējam un ar savu kerzoto kāju eleganti saspārdīja viņa seju putrā, līdz viņš nobeidzās. Viņam bija izlicies, ka atraidītais pielūdzējs nav trāpījis, jo es paliku kājās un ar baudu noskatījos, kā viņam atriebjas. Tomēr tad es sabruku.
Tiku aiznesta uz viņa mājām, pie privātā ārsta, kur mani apkopa, bet pateica, ka cerību nav. Man vēl ir neilgs brīdis, bet nav cerību izdzīvot. Visas iekšas bija putrā. Mājā iekārtotajā, elegantajā palātā ienāca mans iekārotais, kurš nez kāpēc bija pārkrāsojis matus koši rudus. Vairs nebija tik smuki, jo ar sarkanajām acīm nesastāvēja, bet vienalga es priecājos viņu redzēt. Man bija teikts, ka šī būs neilga satikšanās, jo viņš nezina, ka miršu, ka viņš ir ļoti jūtīgs, ka labāk lai pēc tam uzzina, ka manis vairs nav. Es arī lepni spēlēju lomu.
Viņš apsēdās pie gultas, saņēma manu roku un teica:
"Es nezināju, cik ļoti tu man patīc, līdz neredzēju, ka esi sašauta. Mana pasaule izbeidzās, bet tika atjaunota, kad man teica, ka ar tevi viss būs kārtībā. Es tevi nemīlu, bet domāju, ka iemīlēšu ar laiku. Es tevi gribu precēt."
Teicu, ka es arī viņu iemīlēšu, kad būšu vesela. Viņš man uzvilka pirkstā milzīgu rubīna gredzenu. Viņš izskatījās puscaurspīdīgs aiz trausluma. Kā visplānākais stikls. Apsolīju būt viņa sieva līdz nāve mūs šķirs. Zināju, ka tas nebūs ilgi. Tad jutu, ka acis aptumšojas, un sūtīju viņu prom. Teicu, ka man vajag atpūsties, lai atveseļotos, un gļēvi priecājos, ka man šī situācija nebūs jārisina un nebūs jāredz viņa ciešanas. Zināju, ka esmu tikai spēļmantiņa, tāpat kā viņš man, vairs ne jaunas sievietes panašķēšanās ar smuku puiku, bet tomēr - mēs abi bijām cilvēki. Tā bija tāda intensīva doma. Mēs abi esam cilvēki.
Viņš noskūpstīja manu gredzenoto roku un aizgāja, bet es ieslīgu tumsā, pie sevis nolādēdama šīs ģimenes tradīcijas, kas mums nebija ļāvušas tikt vienam pie otra.
Sapņa izjūtas man atgādināja Sin City. Tāda spītīga bezcerība.