No sākuma nevarēju ielasīties, pēc tam gan stāsts aizrāva, bet pilnīgi droši zinu to, ka neko neatcerēšos un jau tagad, divas stundas pēc izlasīšanas, man vajadzēja dažas sekundes padomāt, lai atcerētos divu galveno tēlu vārdus.
Es tiešām esmu kaut kāda tizlene. Nu kāpēc man nepatīk tas, kas citiem patīk, kas vinnē dažādas balvas un aiziet uz urrā. Abām grāmatām ir it kā līdzīgas balvas un atsauksmes ir samērā līdzīgas, bet man tās liekas pilnīgi kā diena pret nakti. Viena ļoti atmiņā paliekoša, pie kuras idejām atgriezties pārdomās, kuras tēli ieguvuši īstus, dzīvus vaibstus, bet otra liekas pelēka uz visām pusēm, dzidri, skaisti pelēka, bet tomēr pelēka.
Nesaprotu, kāpēc tas šodien mani uztrauc. Divi manā uzskatā augsti vērtējami cilvēki man iesaka grāmatu kā "ekstra super labu", bet man Meh.