Redziet? To var nosaukt vārdā, tāpēc tas ir nopietni un īsts.
Kad man ir jāatiet no filmas par mūziku vai jāiet prom no koncerta, vai kad es aizveru acis un apstājos meža vidū, man ir pastiprinātas sinestēzijas lēkme. Paskat, cik zinātniski.
Man šī sinestēzija visvairāk ietekmē tieši taustes un vēl kaut kādu vibrācijas izjūtu, nu toč kā zivij sānu līniju. Es fiziski taustāmi jūtu vēja krāsu un priežu šalkoņas smaržu.
Mani sāk mākt stipras aizdomas, ka tieši šī sinestēzija ir pamatā visām manām citām dīvainībām nevis tā ir kaut kas jauns ar ko palepoties. Man šķiet, ka es esmu kļuvusi bipolāra tieši tāpēc, ka netieku sakarīgi galā ar savas sinestēzijas raisītajām izjūtām. Tās ir tik attālas no visa, ko cilvēki dzīvē apraksta, ka mani senāk biedēja un radīja sajūtu, ka esmu pilnīgi vājprātīga, un, tā dzīvojot, nesaprotot, ar ko es tieši esmu citādāka, nav brīnums, ka man ir attīstījušies visādi traucējumi.

Auditory-tactile synesthesia
In auditory → tactile synesthesia, certain sounds can induce sensations in parts of the body. Auditory → tactile synesthesia may sometimes originate from birth or be acquired sometime later in life. It is one of the least common forms of synesthesia.
Šis ir visizteiktākais, bet patiesībā tas "tactile" izpaužas arī no krāsām, garšām un vienkārši emocijām.
Pasaule man visu laiku skaras klāt :D

Ai, man patīk :D Es tagad varu lietot gudru vārdu. Kad vārtīšos pa zemi, elšot un spiedzot, varēšu kliegt "Sineztēzija! Jā! Jā!"
Otrā profilā viena pārgudrele, kam laikam nekad mūžā nav bijis jāsaskaras ar nemitīgi noraidošu attieksmi pat no vistuvākajiem cilvēkiem, kas pamatīgi iedragā psihi, tomēr pateica vismaz ko labu, šito vārdu.
Zin kā, zinātniski termini tomēr rada bijību.
Man liekas, ka tiešām liela daļa manas depresijas sakņojas sinestēzijas slāpēšanā un nomākšanā. Patiesībā 70% laika tā man liek justies labāk, 15% varētu būt neitrāli, otri 15% negatīvi.
Lai iet pa pieskari, lai es skanu traka, nu un tad.
*
Es tevi mīlu, jo tu garšo pēc baltām, piparmētrīgam jūras putām manās krūtīs si bemol mažorā.
Es tagad apstājos un skatos augšup, jo vējš ir tik zils un putni tajā tik patīkami kņudina man plecus.
Es nespēju tevi paciest, jo tu esi pelēka, gļotaina, disharmoniska, pretīgās sekundās skanoša truba manā rīklē.
*
Tas ir sliktāk, kā jūs esat pieraduši, vai tomēr to jau no manis varēja gaidīt?

Tikko redzēju garāko un nesakarīgāko Trikša spolējumu visā Trikša vēsturē. Viņa kaut ko ņēmās virtuvē, nometa karotīti, es iebļāvos "TRIKSI!" un viņa šāvās ārā no virtuves, bet es biju priekšā, viņa mēģināja pagriezties visos virzienos vienlaicīgi, kas rezultējās tik šausmīgi smieklīgās kustībās, ka es, protams, sāku smieties, viņu tas satrauca vēl vairāk, viņa ieskrēja ar galvu grāmatplauktā, turpināja spolēt, es pagāju malā, lai kaķis nenojūdzas, un viņa, visu laiku šausmīgi spolējot, ķepām kustoties uz visām pusēm ieplanēja guļamistabā. Tas izskatījās tā, kā multenēs rāda, kad kādam apakšā parādās tas kāju virpulis, tikai viņa skrēja uz vietas lielāko tiesu.
Mans kaķītis uztraukumā zina tikai to, ka ātri jākustina kājas, bet kā un kurā virzienā - to viņa totāli aizmirst. Tad ir briesmīga nagu skrāpēšanās skaņa pret grīdu, un kaķis planē nesakarīgos virzienos, bet šis bija pats izcilākais. Daudz kas ir redzēts, bet šitik ilgu histērisku planēšanu virs kāju murskuļa, vēl ar plauktā ietešanos es nebiju vēl redzējusi.
Es tagad jūtos totāli pārsmējusies, kaķītis guļ stūrī un nokaunas. Ja pat Triksim ir kauns, tad tas bija kaut kas šausmīgs tiešām, viņai parasti ir vienalga.
Bēg viņa tā, it kā man būtu paradums viņu šausmīgi sodīt un sist, lai gan tas nebūt nav taisnība.