tethys_

Ai, man patīk :D Es tagad varu lietot gudru vārdu. Kad vārtīšos pa zemi, elšot un spiedzot, varēšu kliegt "Sineztēzija! Jā! Jā!"
Otrā profilā viena pārgudrele, kam laikam nekad mūžā nav bijis jāsaskaras ar nemitīgi noraidošu attieksmi pat no vistuvākajiem cilvēkiem, kas pamatīgi iedragā psihi, tomēr pateica vismaz ko labu, šito vārdu.
Zin kā, zinātniski termini tomēr rada bijību.
Man liekas, ka tiešām liela daļa manas depresijas sakņojas sinestēzijas slāpēšanā un nomākšanā. Patiesībā 70% laika tā man liek justies labāk, 15% varētu būt neitrāli, otri 15% negatīvi.
Lai iet pa pieskari, lai es skanu traka, nu un tad.
*
Es tevi mīlu, jo tu garšo pēc baltām, piparmētrīgam jūras putām manās krūtīs si bemol mažorā.
Es tagad apstājos un skatos augšup, jo vējš ir tik zils un putni tajā tik patīkami kņudina man plecus.
Es nespēju tevi paciest, jo tu esi pelēka, gļotaina, disharmoniska, pretīgās sekundās skanoša truba manā rīklē.
*
Tas ir sliktāk, kā jūs esat pieraduši, vai tomēr to jau no manis varēja gaidīt?