Kāpēc sabiedrībā ir iegājies, ka tas ir normāli? Pie tam vēl publiski un ar lepnumu, pūšot citam virsū? Kāpēc smēķēt nav kauns?
Mūsu sabiedrībā taču būt ar problēmām ir kauns, un tas, ka cilvēkam vajag mākslīgus stimulantus, lai normāli dzīvotu - tas ir kaut kas tāds, ar ko jālepjas? Pie tam vēl lielākā daļa smēķētāju gribētu nesmēķēt un atmest, bet viņi nevar un negrib, lai gan reizē grib, bet negrib, un tas skaitās tā normāli.
Man liekas, ja cilvēkam ir problēmas un jāturas uz mātes krūts refleksa vai kā jau teicu - mākslīgiem stimulantiem, viņam vajag iet ārstēties un dzert kādas zāles, un atzīt, ka viņam ir dzīvē problēmas, mainīt savu dzīvesveidu, apmeklēt psihoterapeitu vai psihiatru, nevis ķerties pie cigaretes. Es to vairāk par hroniskiem smēķētājiem, uz akūtām problēmām es atzīstu dažādus risinājumus. Bet smēķēšanai - ne publiski pilnās pieturās vai citās vietās.
Nav tajā nekā eleganta, nav nekā skaisti dekadentiska, tā vienkārši ir nāves smaka un pierādījums tam, ka cilvēks netiek galā ar sevi un savu dzīvi, ja viņam vajag šādu derdzīgu papildinājumu.
Riebjas līdz sirds dziļumiem.