November 29th, 2014

01:52 pm
Es esmu Dieviete

Jau otrais mans vīrietis dusmās saplēš telefonu, ha, ha.
Bet tas tā.
*
Es esot Dieviete. Nevis tā kā mēs visas esam Dievietes, bet kaut kā īpaši. Apskaužama persona.
Un tā ir patiesība. Jā, es zinu, ka esmu īpaša tieši tādā pamanāmā veidā, nevis tādā klusā un svētā, kādu neviens nezina. Es esmu spoža, krāšņa un ekscentriska. Es visiem rādu gan savu laimi, gan savas sāpes, un dažkārt es jūtos nedaudz kā slavenība, kuras dzīve visiem interesē, daudzus iedvesmo un dažus totāli sajūsmina. Es esmu paraugs un iedvesmas avots, es dažiem esmu tāds kā filmas vai grāmatas tēls, nedaudz nereāla persona, kas dzīvo it kā nedaudz citā realitātē.
Tā ir viena puse, un jā, tā ir patiesa, tāpat kā otra.
*
Otra puse ir tāda, ka es vienmēr mīlu un ilgojos vairāk nekā mīl un ilgojas pēc manis. Smieklīgi, ja? Jā, ir.
Es esmu tik fantastiska persona, ka manis laikam pietiek pa drusciņai, jo es sprēgāju kā vulkāns. Ha, ha, labāk iedomāties ko lepnīgu nekā patiesu. Tāda teorija man nesen radās. Jā, es jūtos laimīga, kopumā viss ir kārtībā, bet ir tā, ka man nedaudz sāpina, ka mani tik viegli var nolikt kādā otrajā, trešajā vai simtajā vietā, jo zina, ka es mīlu un gaidīšu, un piedošu, un vienalga ilgošos.
Kam es gribu būt pirmajā vietā, tam esmu trešajā, kam gribētu būt otrajā, tam esmu desmitajā, kam gribētu būt piektajā, tam esmu septiņdesmit sestajā.
Man vienmēr pirmajās vietās ir personas, cilvēki, varbūt vienīgi aiz kaut kāda fundamentāla pasaules un sevis skatījuma, kas definē mani pašu. Visam, kas nav tieši es, es cenšos kāpt pāri, ja tiešām gribu būt kādam svarīga.
*
Es gribu, lai manis dēļ ir vērts dzīvot, nevis mirt. Ja mani noliek kaut kādā septiņdesmit sestajā vietā aiz gļēvuma, padošanās, sakāpināta pašlepnuma, cigaretēm, gotizzzka mironīguma...
*
Jā, es esmu bijusi pacietīga un bezmaz vai svēta, bet šoreiz es esmu reizē dusmīga un pārdomu pilna. Ja mani var tik viegli pamest visādu tādu huiņu dēļ, vai tiešām mana mīlestība neiegūst nožēlojamības pieskaņu? Vieglāk man būtu piedot un aizmirst, bet šoreiz kaut kas nedaudz salūzis iekšā. Tik vienkārši viss vairs nestrādā. Un vai vajag? Taču ko lai tagad dara, es nezinu. Jūtos apjukusi. Es mīlu un gribu piedot, bet reizē vairs... kaut kā nespēju.