Jāsaka, ka vēl pirms es uzzināju par šo Veneras tranzītu, es izjutu ļoti spēcīgu saikni ar Afrodīti. Kaut kad ļoti sen, vēl puaudzībā, kad biju aizrāvusies ar grieķu dievībām, man ļoti patika Atēna un arī Artemīda - abas mūžīgās jaunavas un antivīriešu dievietes. Pēc tam vēlāk, kad aizrāvos ar ezotēriku, reiz meditējot pie manis atnāca Afrodīte, bet es galīgi nesapratu, kāpēc. Man likās, ka lai nu kurai, bet kāds sakars MAN ar šādu dievieti? Nu neko, man patika sajūta, bet nekādus secinājumus neizdarīju. Arī jau Vikkas periodā nekad nebiju īpaši domājusi par šo dievību, bet jāatzīst, ka tā ir pirmā un pagaidām vienīgā dievība, kas pirmā meklējusi kontaktu ar mani.
Nesen, lasot grāmatu par dievietēm, Afrodītes rituāla apraksts mani vienkārši apbūra un jutu, kā viņa nostājas man pie labā pleca. Atcerējos, kā reiz es pasmējos par to, ka viņa man teica, ka man ar viņu ir saikne caur daudzām dzīvēm. Nē, tagad man smiekli nemaz nenāk.
Taisni pirms slavenā Veneras tranzīta, kuru es gan neredzēju, es esmu atjaunojusi saikni ar šo brīnišķīgo dievieti, izveidojusi viņas altārīti ar puķēm un sarkanu sveci, un kūstu no viņas visaptverošās klātbūtnes.
Tas viss ir tik mītiski un skaisti, gandrīz vai neticami. Jau tajā senajā laikā viņa man atgādināja par sevi, bet man galvā bija pilnīgi citas lietas, jāsaka, laikam mazliet no ģimenes fona. Es bērnībā noteikti vēlējos būt kā kara dieviete Atēna, pēc tam kā medību un meža dieviete Artemīda. Visu cieņu šāda tipa dievietēm, bet nu man gan kā sen vairs neatbilst :D
Pilnīgi maģiskā veidā esmu atguvusi saikni ar dievieti, kas jau sen pieteica savu esamību, un vēl - tas notiek laiciņu pēc tam, kad es veicu rituālu, lai atbrīvotos no negatīvām iezīmēm, kas nāk no ģimenes.
Sveikta, Afrodīte, vismaz pagaidām manā dzīvē ir tavs posms.
Atceros, kā vienā vikāņu grāmatā bija minēts, ka parasti dievietes dala trīs grupās - jaunava, māte un vecene. Kāds antropologs par to esot izteicies tā, ka ir no vīrieša neatkarīgā jaunava, ir māte, ir gudrā sieva, bet trūkst karsējmeitenes. Pilnīgi piekrītu! Patiesībā man liekas, ka viss labāk dalās četrās daļās - jaunava, seksuālā sieviete, māte un vecene. Starp jaunavas un mātes fāzi taču atrodas meklēšanās laiks! Protams, ka kristietība, kas rada mūsu kultūras fona daļu, paģēr, ka vēl jaunava tiek izdota pie vīra, kur maksimāli ātri kļūst par māti, bet šis periods starp un vēl arī pēc tam, kad ir bērni, taču ir tik murrr :)
Afrodīte ir visspilgtākā pārstāve šai karsējmeiteņu grupai :)
Jūos ļoti murrvīgi saistībā ar visu šo lietu.
Un man ir pie kājas, ka nevienu neinteresē manas reliģiskās pārdomas :P