Ir daži mirkļi dzīvē, kad liekas - tagad es varētu mirt laimīga. Piemēram, kad var klausīties fascinējošā balsī, kamēr kāda mīļa roka skrubinās gar pakausi. Tam nav nekāda sakara ar kaut ko nozīmīgu vai tālejošu, vienkārši gadās perfekti mirkļi tieši savā mirklīgumā. Zaļais un Pērļaini Pelēkais.
Un vēl - tie ir tik reti brīži, kad kāda virskārta mazliet ieplaisā un kļūst gan ne tik daudz, kā redzams, bet tomēr jūtams, piemīlīgs cilvēciskums.
Šturms uztaisīja Hapi bungas. Tās vēl joprojām smird. Man ļoti patīk hapi skaņa. Šis nav tas mirklis.
Es tik daudz ko mīlu, tik daudzus mīlu, ka liekas man nekad nepietiks to, kas manī to raisa. Vienmēr gribas mīlēt vēl kaut ko un vēl kādu - bet es esmu pārāk izvēlīga. Es nevaru mīlēt kuru katru. Man laikam gribas ik pa konkrētam periodam kādu jaunu, ko mīlēt.
Piemēram tagad man gribētos kādu [color=red]Viņu[/color]. Nu, tas tā - Ankā es visādus Viņus apzīmēju ar krāsiņām. Tagad gribētos kādu sarkanu kā pati Pekle. Neesmu vēl satikusi laikam it nevienu sveloši sarkanu Viņu. Viņš vai Viņa varētu būt kaut kas ļoti jauns un interesants manā dzīvē. Pagaidām man ir vairāki dažādu toņu zaļi Viņi, dzelteni, zili, pelēki un violeti Viņi, slinkums skaitīt, vabrūt ir arī citādāki, bet koši sarkana nav bijis nekad arī senāk. Arī melna nav bijis. Un balta ar nē.
Gribu Viņu. Sarkano.

Un vispār jā, mani pēdējā laikā izteikti kaitina tā mode, ka mozantropija, sociofobija un asocialitāte tagad ir modē un izsaka kaut ko labu par cilvēku. Visi grib parunāties ar tādiem "radošiem" indivīdiem, nezinu gan, kāpēc tiek kultuvēts uzskats, ka tieši tādi cilvēki, kas vairāk mīl dzīvniekus, kā cilvēkus, un ar melnas tējas krūzi rokās risina visas problēmas, ir radoši un nestereotipiski cilvēki. Īstie cilvēki, ar ko būtu vērts parunāt, tikai - ha, ha, viņi ir mizantropi un ar jums runāt negrib.
Un tā TĒJA!!! Tā ir visur, tā ir visos +/- Ankh, tā ir klabā, tā ir VISUR kā pretīga, dzejiska mode, kā uzmācīga paštīksmināšanās, augstprātīgas vientulības pilna depresijas saldmes bedre.
Nu ja, jauks, atvērts, sociāli aktīvs cilvēks - kas gan var būt sakāms TĀDAM??? Sabiedrība taču ir tik pretīga, ir jāsēž mājās un tā jāienīst.