Wed, Dec. 17th, 2014, 11:37 pm
Dažos vājuma brīžos gribu gan

Būt no akmens. Uz brīdi. Pārlaist to laiku, kad sāp. Iznākt otrā pusē kā no miega pamodusies un vienaldzīga pret visu pagājušo, izgulējusi, izslimojusi savu pagātni kā drudža murgus.
Ja vien es nejustos fiziski visu laiku tik slikti... tad es domāju, ka es spētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu, bet tagad man nav spēka... man nav.
Es to neizturētu, istaba ir pārāk liela un auksta. bet es - maza un vāja... pie tam es nevaru atļauties tagad tāda būt, man nav tādu tiesību.

Thu, Dec. 18th, 2014, 08:16 am
[info]hidroxo

:(

Thu, Dec. 18th, 2014, 02:02 pm
[info]aborigens

Akmens varbūt nav īstais iekš kā meklēt spēku. Tas pēc būtības ir auksts un smags un līdz ar to, lai gan kļūst vienalga, arī pašam salst. Nu tas tā manas pārdomas par tēmu, neņem galvā.