Reiz kāds cilvēks teica, ka esot juties kapu svētkos tāpat kā manis rīkotajos Jāņos - garlaikots un pilnīgi neiesaistīts. Es ļoti labi saprotu, kā ir tad, kad paķer, un kad nepaķer. No malas neko nevar redzēt, nevar saprast, tur vajag būt iekšā. Citādi viss izklausās bērnišķīgs, nevar saprast, par ko īsti te visi priecājas, un kāpēc, pie Dieves, to visu vispār vajag. Saprotu, ka manis rīkotajos pasākumos kāds var justies tāpat kā es jutos šajā dievkalpojumā. Aiz tās naivitātes pat neērti paliek un gribas skatīties uz saviem nagiem.
Acālijas paķēra vairāk. Daudz vairāk.
Es gribu lai uz maniem pasākumiem nāk tikai tie, kam patīk, un kas ir iekšā, un lai nevienam nav jāskatās ne uz maniem, ne citiem, ne saviem nagiem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}