|
|
terrible_lie | |
|
|
|
|
Maukas, bļe, atdodiet manu balsi. Un aizvāciet tās drausmas, kas kaklā skrāpējas un plēšas un plosa kaklu gabalos. No rīta vēl kaut cik normāli bija, taču tagad ir pilnīgs čau - pats sevi knapi vairs dzirdu, nemaz nerunājot par citiem. Galvā arī reibonis un nežēlīgās galvassāpes. Katrs ieklepojiens (kā to vispār pareizi sauc?) ārda iekšas kā nokaitētām metāla knaiblēm.
Nepadošos sūda vīrusiem un slimībām! Lai ir, kā ir, tāpat būšu darbā un strādāšu par spīti visam. Redzēsim, kurš uzvarēs!!!
upd.: Ēst, protams, gribas. Pie tam nežēlīgī gribas, nekas šodien būtībā ēsts nav. Tagad atjautības uzdevums jums - vai pa manu sāpošo rīkli kāds ēdamais iet normāli lejā? Pareizi, ne sūda neiet :(
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
From: h2o |
Date: November 11th, 2005 - 01:05 pm |
| (Link) |
|
bļin, Tu smagi uzprasies! vai tiešām apkārtējiem jāuztraucas par Tevi vairāk, nekā Tev pašam? dzīvē tā reti notiek. izbeidz ākstīties! tas ir Tavs darbs, nevis darba Tu! un vēl runā par vērtību apzināšanos un k/kādām prioritātēm, phe! atver acis, bļin!
ja Tev ir tas pats, kas man pavasarī bija, tad Tev šobrīd smagās zāles jādzer, uz procedūrām jāstaigā un par runāšanu jāaizmirst vismaz uz nedēļu, jo mazākā mikrotrauma nozīmē balss zaudēšanu uz visu mūžu. Tev tas liekas smieklīgi un sīki, lai pret to tā izturētos?
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|