|
Tāpēc, ka ikvienam cilvēkam ir kas tāds, kas viņam nepieciešams otra attieksmē un rīcībā, lai justos labi un patīkami. Vienam tā ir uzticība, otram pieklājība, trešajam regulāras dāvaniņas, ceturtajam vēl kaut kas. Un, ja tu nevēlies sniegt savam mīļotajam cilvēkam to, ko tev varbūt nav ērti un ierasti sniegt, bet kas otram ir nepieciešams, tad tās nav attiecības, tā ir izmantošana. Protams, ir iespējamas arī "attiecības", kas būtībā ir abpusēja izmantošana, been there, done that, tas nav slikti, tikai pēc tam tukšuma sajūta iekšā. T.i., vienkārši sakot - attiecības uzliek pienākumus pret otru cilvēku. Tāpat kā otram cilvēkam ir pienākumi pret tevi - varbūt nedefinēti, varbūt tu pats to neapzinies, bet ir. Ja jūs nepildāt sabiedrības uzliktos pienākumus, tas ir pofig. Ja nepildāt tos pienākumus, kas rodas jūsos pašos, tad es neteiktu, ka esat "kopā".
|