Vakar krietni aizdomājos. Par būtisko un nebūtisko. Par to un šito un neko. Arī par šo.

Es jūs tik labi zinu. Zinu jerrym, zinu elina, zinu black_data, zinu krix. Zinu honeybee, waits, h2o, marts, laukuroze, munky. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Taču es ne sūda nezinu ne Jāni, ne Daini, ne Elīnu, ne Kristu, nedz Ievu, nedz Mareku, nedz Evu, nedz Mārtiņu, nedz Ilvu, nedz Kristapu.

Un tai brīdī es izlasīju Ričarda Baha teikto par to, ka atliek vien uz brīdi kļūt nereālam un tu saproti, ka izdomātie tēli ir daudz reālāki par tiem - dzīvajiem.

Un es sapratu - man ir vienalga, kas jūs esat tur - tai "īstajā" dzīvē. Man manis paša dzīvītē pietiek ar to, ka zinu šitos jūs - izdomātos.

Un ka te nav ne kripatiņas no realitātes. Un varat teikt, ko gribat, nu nav, nu.




Un arī jūs visi zināt tikai terrible_lie. Aleksandra te nav.
Un labi, ka tā.