where i lay my head is home - pēdējais šīsdienas pousts

par trolejbusiem, man šķiet, var sarakstīt grāmatu. manā apzinīgajā sabiedriskā transporta pasažiera mūžā ir dikti daudz spilgtu un neaizmirstamu epizodes piedzīvotas. regulāri parādās tantes vai onkuļi, kam savas domas par valdību, jaunatni, konduktoru un ko tik vēl ne ir jāpauž, izmantojot VISAS savas balss saišu potences; cita kategorija ir bērni - tie gan nerunā paši ar sevi, bet gan savā starpā - teksti arī ir dažādi, gan līdzīgi tiem, ko Tu aprakstīji, gan arī par visiem iespējamajiem poke,digi un citiem moniem.
vēl viena, manis novērota kategorija ir vīrieši, kas vēlas iepazīties. Bet nu, piemēri lai paliek, dikti gari savādāk sanāks...
Koduktori - tā arī ir īpaša kasta ar savām ambīcijām, pretenzijām u.t.t.
sab-transportā var dažādas emocijas gūt. Pārsvarā negatīvas, diemžēl. Bet nu, kamēr nav sava auto, jāpieņem šādi noteikumi...