Tikko atcerējos, ka šausmīgi gribējās padalīties ar pārējiem dažos fragmentos no autobusā braucot noklausītas sarunas starp diviem krievvalodīgiem puisīšiem (ne vairāk kā 5-6 gadi veciem)...

1.fragments:
"A ti znajesh takoj adres www.aleksej.lv? (puisiiti, starp citu, sauca Aleksejs)"
"Da njet takovo adresa."
"A u menja doma jestj!"

2.fragments:
"Slushaj, a kak ti v toj-to (neatceros nosaukumu) igre prigajesh?"
"S probelom."
"Kat eto tak?"
"Nu u menja jestj i klaviatura, i mish. A u tebja toljko mish, da?"

3.fragments:
Tuvojas abiem puisīšiem nepieciešamā pietura:
"Na sljedujushei vihodjim."
"Ui, podozhdji, ja do perednjih dverjei dojdu, cherez etji dverji menja mama nje razreshajet vihodjitj!"

Tādas lūk interesantas un izglītojošas lietas var sabiedriskajā transportā dzirdēt. Tiesa, tā arī laikam ir vienīgā sabiedriskā transporta priekšrocība. Visādi citādi man riebj sabiedriskais transports. Atvainojiet par negācijām...