Oi, man, tak, Ļohu atveda.

Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.

Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".

Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.

vai kāds cilvēks vispār reālajā dzīvē lieto izsaucienu "kas pie velna"?

Man ir pāri palikušas vairākas kastītes ar Brintellix jeb vortioxetinum. Tā kā bija diezgan dārgas zāles, tad žēl tā vienkārši mest ārā, varbūt kāds lieto un varu atdot par velti?

Mans epasts ir galdene0@gmail.com

dzīvo Varšavā un varētu palīdzēt ar vienu ļoti svarīgu pirkumu? Tas nav i-veikals un nesūta uz Latviju.


Optyk Lokalnie
Jana Kazimierza 21, 01-248 Warszawa

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

Kad es biju jauna un man nebija tik daudz pienākumu, tad man manas ekstrēmās fiksācijas netraucēja. Tagad, kad pilnas rokas ar bērniem, viņu pulciņiem, visādiem pierakstiem, es vairs netieku ar to galā. Man nav visam laika. Es eju agrāk gulēt, lai varētu pavadīt laiku savā iedomu pasaulē par šo tēmu, es katru brīvu brīdi lasu par to, man fonā skan mūzika un no tā visa man sāk sāpēt galva un gribas iedzīt lodi pierē, lai beidzot būtu klusums un miers. Kā es ilgojos pēc klusuma, ak, Dievs.
Mēneša beigās mazajai meitai pieraksts uz autisma diagnostiku un, jo mēs viņu tik ātri dabūjām, man ir absolūta panika. Biju rēķinājusies tikai ar gada beigām. Man pat ir pieraksts uz oktobri, bet vakar piezvanīja cits ārsts, kur biju atstājusi kontaktus, ka varam jau šomēness. Jāsavāc visi papīreļi un tas man, personīgi, ir nīstamākais uzdevums.

vakar biju uz Velc savu arklu pār mirušo kauliem
kaut kur Threados lasīju, ka neesot ok pēc grāmatas, bet tā kā grāmata man nav bijusi, tad man ļoti patika
visvairāk man patika Hamatova, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo gāju ar dom,ka man viņa nepatiks
tiešām forša un niansēta aktierspēle, katrs žests un mīmika, akcents man nepavisam netraucēja, kaut šķita, ka uz beigām palika izteiktāks
un man ļoti patika, ka pārmaiņas pēc Dailē gandrīz nemaz nekliedza
un efekti efektīgi