Man ļoti žēl, ka tevi mazu tā tramdīja. Zini, tava profila bilde tiešām to izsaka - es šobrīd lūkojos kaķa, un mazuļi, kuri šādi glauž ausis, vai pat tikai tur tās tramīgi platas un paceltas, ir tramdīti, augs nervozi, un no stresa agresīvi. Domāju, ka ar labu, mierīgi audzināšanu var izaudzēt mierīgus gan cilvēkus, gan kaķus. Bet tad man jādomā arī par tiem brīžiem, kad pati esmu bijusi stresā un tramdījusi savu bērnu, visbiežāk jau bailēs no citu kritikas un nosodījuma. Kad mainījās vide, mainījās stresa līmenis un beidzās tramdīšana. Taču pat tautasdziesmās laikam par to runā. Kāda vide, tādi cilvēki. Tā, iespējams, ir kara un dzimtbūšanas trauma n-tajā augumā, kas lēnām un, cerams, ka izlīdzinās ar katru cilvēku un cilvēkbērnu, kurš sāk apzināties tās mehānismus. Bet latvieši nav vienīgie, kam paaudžu traumas mantojumā - visiem ir, ar niansēm. Mēs nākam no vilkiem.

(Reply to this) (Thread)

es jau mammu nevainoju – viņa bija ļoti nelaimīga un dzīvoja konstantos stresa apstākļos. kā tu pareizi saki, kāda vide, tādi cilvēki. galvenais ir atcerēties, ka ikviens no mums dara to, kas tobrīd šķiet vislabāk. nav iespējams būt ideālam.

(Reply to this) (Parent)