paaugstināta temperatūra - 258 (bāc, cik labi, ka eksistē terapija) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

258 (bāc, cik labi, ka eksistē terapija) [28. Dec 2021|21:18]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
atklāju sevī vēl kādu iepriekš nemanītu trigeri. es zināju, ka balss pacelšana momentā izraisa asaru plūdus. bet es nezināju, ka skaļākas kustības liek man sarauties. K ir straujš un impulsīvs cilvēks, viņš mēdz aizcirst durvis vai nomest somu, vai aizrāvies rakties pa plauktu tā, ka viss gāžas zemē. viņš nav dusmīgs, viņš vienkārši tāds ir. bieži viņš tā dara tieši tad, kad ir priecīgs. bet mani pārņem bailes, es saspringstu un gribu raudāt. man liekas, ka šis troksnis tūlīt vērsīsies pret mani. kas nekad nav noticis. jo tās nav dusmas. tās nav dusmas.

mamma saka, ka viņas un vecmammas ātrajās dusmās mēs ar māsu noteikti nereti esam dabūjušas ar trauklupatu. man šķiet, ka es atceros dažādas spējas niknuma izpausmes, raušanu aiz rokas, uzkliegšanu, varbūt pat pēršanu (?). kad es kaut ko nejēdzu izdarīt pareizi, man viss ar dusmīgu šņācienu tika izrauts no rokām. kaut kad es pārstāju mēģināt. tad arī nebija labi, jo es esmu sliņķe un nepalīdzu. un tā tu visu bērnību laipo – palīdzi, bet ne tā, nu ko tu dari, atkal tu nemāki, nepamodini tēti, tētis dusmosies, neej pagalma otrā pusē, tā ir vectēva valstība, vectēvs ir liels, melns mākonis, kas plūst cauri pagalmam, un viņam drīkst pateikt tikai labdienu, bet viņš nekad to neatņems, nepieskaries tam, neaiztiec šito, neko tu atkal nejēdz izdarīt, tā kā tāda lupata, beidz pinkšķēt, ej palīdzi vecmammai, tikai nepaņem nepareizo dakšu, tikai nenoliec krūzi citur, neej aiz aličām, visam ir sava kārtība, tu te tikai maisies, tu tikai maisies, nu ko tu te maisies.
un es jau atkal čīkstu, nekas taču nav noticis, es kā vienmēr pārspīlēju.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:29. Decembris 2021 - 01:58
(Link)
Man ļoti žēl, ka tevi mazu tā tramdīja. Zini, tava profila bilde tiešām to izsaka - es šobrīd lūkojos kaķa, un mazuļi, kuri šādi glauž ausis, vai pat tikai tur tās tramīgi platas un paceltas, ir tramdīti, augs nervozi, un no stresa agresīvi. Domāju, ka ar labu, mierīgi audzināšanu var izaudzēt mierīgus gan cilvēkus, gan kaķus. Bet tad man jādomā arī par tiem brīžiem, kad pati esmu bijusi stresā un tramdījusi savu bērnu, visbiežāk jau bailēs no citu kritikas un nosodījuma. Kad mainījās vide, mainījās stresa līmenis un beidzās tramdīšana. Taču pat tautasdziesmās laikam par to runā. Kāda vide, tādi cilvēki. Tā, iespējams, ir kara un dzimtbūšanas trauma n-tajā augumā, kas lēnām un, cerams, ka izlīdzinās ar katru cilvēku un cilvēkbērnu, kurš sāk apzināties tās mehānismus. Bet latvieši nav vienīgie, kam paaudžu traumas mantojumā - visiem ir, ar niansēm. Mēs nākam no vilkiem.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:29. Decembris 2021 - 11:05
(Link)
es jau mammu nevainoju – viņa bija ļoti nelaimīga un dzīvoja konstantos stresa apstākļos. kā tu pareizi saki, kāda vide, tādi cilvēki. galvenais ir atcerēties, ka ikviens no mums dara to, kas tobrīd šķiet vislabāk. nav iespējams būt ideālam.