235 (kādu es sevi redzu) |
[22. Sep 2020|17:06] |
|
|
|
Comments: |
bet mūsu mīlestība citam pret citu ir nomākusi jebkādu objektivitāti.
No objektīva skaistuma nav pilnīgi nekādas jēgas. Tikai subjektīvu skaistumu mīl. Tikai mīlot rodas ubsjektīvs skaistums. Viss pārējais ir nejēdzība un lieki.
*subjektīvs skaistums, es steidzos rakstot
bet es gribu būt skaista arī citiem. tāpēc, lai šī "cūka balles kleitā" sajūta uzrastos retāk, nevis atkāptos tikai tad, kad esmu ar jums (jo par jūsu mīlestību un par jūsu subjektīvo skatījumu es esmu droša).
nu, vai arī man jāsamierinās ar to, ka tāda es esmu, un jāpieņem visas nosauktās lietas kā daļa sevis. bet labi. es patiesībā nemaz nezinu, vai gribu par to runāt.
Palasi Balzaku, man šķiet, ka tur bija.
Es nezinu kā tas notika, bet es šobrīd (tad kad neesmu baisi nogurusi) vai kad nav kaut ka konkrēti jāapģērbjas (jo gadiem neesmu atjaunojusi garderobi) pa lielam jūtos kā dīva. Ar visu resno vēderu, pabirušajiem matiem, katru krūti savā izmērā un resnajiem augšdelmiem
| From: | teja |
Date: | 22. Septembris 2020 - 19:29 |
---|
| | | (Link) |
|
lūk | |