tieši tādēļ es gribēju to visu pierakstīt - lai vērstu uzmanību uz to, cik vispār neko nepasakošas ir tās pazīmes, pēc kurām es vērtēju citu cilvēku laimi. ieraugot uz ielas cilvēku, kas drēgnā laikā nesalst, es uzreiz secinu, ka šis cilvēks saprot savu dzīvi. redzot jaunās ģimenes, man automātiski šķiet, ka viņi ir laimīgi un zina, ko grib.

un pāķiskums manā izpratnē ir nevis "izskatās kā no laukiem", bet "izskatās ieklīdis ne tur un pārāk ļoti mēģina izskatīties iederīgs".

man ir problēmas ar sevis kopšanu. es varu sevi palutināt, bet ne ilgstoši kopt, jo neviens man to nav mācījis, bet es pati īsti nesaprotu, no kura gala lai ķeras klāt. gan tīri vizuāli, gan iekšēji. vienīgais, ko es plānoju darīt lietas labā, ir atgriezties terapijā. jo laikā, kad uz to gāju, es jutos tā, it kā mācītos sevi kopt. :) kas patiesībā ir - mazāk pievērst uzmanību tam, kā man šķiet, ka man būtu jāizskatās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patīk, kā tas viss izklausās. ir labi.

palutināt der - tā arī ir kopšana. un arī pierakstīt šādus impulsus ir sevi kopt, piekopt. terapija arī izklausās vērtīgi un kopjoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vienmēr protu runāt tā, ka izklausās labi. es vienmēr teorētiski zinu, kas jādara. tikai nekā nedaru. :) ai.

(Reply to this) (Parent)