wow, šitas ir interesanti un grūti aptverami. nu, kā tāda abstrakta ideja, kura ir jāpārlasa skaļi ilgi, lai paturētu galvā. veiksmes viņu atpazīt un nokaut!

(Reply to this) (Thread)

nezinu, man tas šķiet tik absolūti pašsaprotami. es esmu bērns. un māte arī, pati sev sitot pa pirkstiem.
bet tev iepriekšējās terapijas laikā arī bija kaut kāda doma/vizualizācija, kas tev šķita skaidra un ērta, bet es nespēju to saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tāpēc jau laikam mums ir katrai pašai sava terapija. :D Bet tas jau viss ir par to proceu, kā līdz tai atklāsmei nonāc. Man nav tā procesa, un tā no zila gaisa to domu ir grūti iemežģīt galvā. Un droši vien arī otrādāk. Es spēju izsekot, kad lasu, bet tā pazūd, kad beidzu lasīt. Nu tā. Bet tiešām prieks! Terapija ftw!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl jau redzēs, ko terapeite teiks par šito manu "atklāsmi". ļoti bieži lietas, kas man sākumā šķituši neapgāžami eureka momenti, ātri vien nogrimst aizmirstībā.

un varbūt tev grūti, jo tev ir tieši pretējā problēma. tu vienmēr esi bijusi tikai māte. turklāt labais mātes tēls - rūpīga, uzmanīga, čakla, nekad nepaceļ balsi un vienmēr apčubina citus. manu smadzeņu kontrolējošā puse, kas ieņēmusi overprotective mātes lomu, un bērnišķīgā impulsu daļa, kas dzīvo pēc šīs mātes noteikumiem, ir tev absolūti svešs koncepts. reizēm es pati nezinu, vai līdz galam saprotu tur to attiecību dinamiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet kaut kur jau tam bērnam man arī jābūt. tikai tādam samežģītam, nebērnam. bet tas laikam man viss uz iekšu.

tas atkal ir tas mans process. atrast to bērnu un saprast, ko viņš vispār grib. :D

(Reply to this) (Parent)