paaugstināta temperatūra - 116 (total runtime: 47:49:13) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

116 (total runtime: 47:49:13) [28. Sep 2017|22:20]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kaut kāds pilnīgi salauzts septembris. uzrakstījusi šo teikumu, atspiedu vaigu pret vēso galda virsmu un klausījos, kā pāri viļņojas mūzika. šonedēļ gandrīz nemaz neesmu to klausījusies, šis šķiet kā svaiga gaisa malks. skaudri nepieciešams, jo fiziski ieelpot ir smagi. rudens mani noķēra visintensīvākajā, smagākajā darba periodā un iemeta sejā ar saaukstēšanos. tieši uz pēdējo nedēļu, kurā miegu aizstāj kustīgas bildītes un pīppauzes. taču atlicis tikai savilkt galus kopā, salīmēt tās atrādāmās stundiņas un cerēt, ka ar savu pēdējā brīža darīšanu neesmu zaudējusi cerību uz jebkādu turpmāku sadarbību. vairs nejūtos pārliecināta ne par ko, viss no pieteikumu jūras atlasītais izskatās jēli, garlaicīgi un banāli. arī tas, par ko vēl pirms divām dienām biju droša, ka, jā, ir vērts parādīt arī citiem.

biju uz tjerī fremo "meistarklasi" tieši pirms nedēļas un, gatavojusies apbrīnas un pazemības sajūtai, negaidīti saņēmu iedrošinājumu. arī Kannu direktors ikreiz nezina, vai pieņēmis pareizo lēmumu. vai cilvēkiem patiks. vai viņš nav vienīgais, kam šis konkrētais darbs liekas uzmanības vērts. un tad varu paglāstīt uztraukumu savā galvā, jo tas ir pavisam normāls.

tai pašā dienā vēlāk gan neaizbraucu ne uz vienu no divām paredzētajām filmām, jo valdīju, valdīju asaras līdz - ak, cik klišejiski - lietū autobusa pieturā apraudājos. un tad vēlreiz nākamajā, kur bija jāpārsēžas. un tad atpakaļ mājās. izniekojusi pusotru stundu ceļā, spēku un pašcieņu. man riebjas pinkšķēt. tā ir tāda pretīga sevis žēlošana, vēlme, lai kāds tevi samīļo, jo nabaga mazulītim bēdiņa gadījās. darbiņa, stresiņa par daudz. jā, nu, a kas pie tā vainīgs?

vēl pēc pāris dienām mīļcilvēks iesēdās mašīnā un aizbrauca. piestūmis bagāžnieku ar drēbēm, ģitārām un mantām, ko izkraut tur - citā Baltijas jūras krastā. tagad es viņam pieskarties varu tikai virtuāli.

par to gan es sev ļauju raudāt.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]spect_actor
Date:28. Septembris 2017 - 22:40
(Link)
raudāt ir forši. nedirs par raudāšanu.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:28. Septembris 2017 - 22:44
(Link)
es par sevi. ja es apraudos bez Liela Iemesla, tad man šķiet, ka tā ir īdēšana un sevis žēlošana. bet reizēm man gribētos, kaut tā nebūtu un es ļautu sev paraudāt arī par niekiem.
[User Picture]
From:[info]spect_actor
Date:28. Septembris 2017 - 22:45
(Link)
es saprotu, bet tā īsti nav ne īdēšana, ne žēlošana. skaties uz to kā atbrīvošanos no stresa.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:28. Septembris 2017 - 22:45
(Link)
starp citu, lieliska bildītes izvēle.
[User Picture]
From:[info]spect_actor
Date:28. Septembris 2017 - 22:47
(Link)
jā, es tikko nopriecājos, ka mūsu ikonas turklāt kliedz uz vienu pusi.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:28. Septembris 2017 - 22:48
(Link)
"mņē, harij!"
[User Picture]
From:[info]logu_skidrums
Date:29. Septembris 2017 - 13:55
(Link)
man ir pretīgi no tava pretīguma pret sevis žēlošanu. raudāšanai nevajag lielu iemeslu. un kurš tad vēl sevi žēlos, ja ne pats? reizēm pačīkstēt arī par "neko" ir veselīgi. emotional lives matter.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:29. Septembris 2017 - 14:32
(Link)
ja pažēlo kāds cits (bez uzprasīšanās), tad iemesls justies skumji šķiet pieņemamāks - jo tas nav tikai tavā prātā, kāds cits arī to redz.
[User Picture]
From:[info]spect_actor
Date:29. Septembris 2017 - 17:11
(Link)
Daces draugi izmisīgi grib, lai viņa raud.
From:[info]homebound
Date:29. Septembris 2017 - 17:27
(Link)
cik precīzi!