jā, tur jau tas prāta debīlais paradokss rodas - kad tu pats paņem timeout, tas ir tāpēc, lai sakārtotu domas, nomierinātos un saprastu, ka nav jau nemaz tik traki. kad otrs paņem timeout, tu iztēlojies visu to sliktāko, nolem, ka viņš jau prātā paraksta šķiršanās papīrus un nekad nekas vairs nebūs labi.

(Reply to this) (Parent)