3/22/20 09:04 pm - Devītā diena ārkārtas situācijas apstākļos
Šodiena bija burvīga četrās sienās. Cik savādi,ka tūliņ būs aprīlis! Aplēju R. dāvāto puķi. Garīgais drusku vējā,jo rīt darbs,atpakaļ noguruma ritulī,ehh. Šodien sapratu,ka neatceros vairs vecās ikdienas lietas - vilcienu atiešanas laikus,debetkartes pinkodu,kur atstāju savu rozā šalli.
3/21/20 09:25 pm - Astotā diena ārkārtas situācijas apstākļos
7 dienas nebiju ārā,izejot saulē gandrīz apdolbījos. D. gribēja iet gar dambi,bet tur brīvdienās saujām ļaužu,teicu ka vai nu trikotāža vai nekur. Gājām caur privātmāju/dārzu rajonu. Gala mērķis - pastaigāties gar Ogres trikotāžas rūpnīcas ēku,kur brīvdienās neviens nestaigā.
Atradu putnu dārzu aizaugušā lapegļu un citu koku skvērā pie fabrikas. Interesanti,ka tajā koku pudurī vairāk strazdu u.c. putnu bija nekā var manīt vnk mežā. Baros pārlido un sadziedas,peras un tirinas.Karaliski! Palūkojām fabrikas logus - tur vias,izņemot apsarga puķi ir novītušas un sakaltušas dzeltenas,kaut kas tur ir bankrotējis. Atpakaļ izmēģināju dubļu pančkas ceļu gar sliedēm. Peļķes izmēra pančkā atradām divas pīles! Pančkas taka noslēdzās pie strādnieku vagoniem,kas būvē tuneli,vispār interesanti,sanāk kā pilsēta pilsētā.
Tad arī gājām pa neiestaigāto taku ar pauguru gar sliedēm,kas atduras pret STM-Žiguļi shady benzīna iestādījumu. D.iegāja pēc saldumiem un sāļajiem,tad nu nācās iet caur tuneli uz mājām.
Šodien sāku lasīt Egila Lukjanska krimiķi,pļāpāju pa telefonu ar māsu un skatījos raidījumu Ielas Garumā.
3/20/20 10:37 pm - Septītā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Šodien paspēju sabesīties par darba lietām, bet par laimi, vēl kaut kāds darbs laikam atradīsies visu nākošo nedēļu.
Uzvārīju zupu. Zuuuupčiku. Saldēti dārzeņi baigi labā štelle. Galvenais kko svaigu arī klāt piebliezt, kaut vai sīpolus vai tomātu.
Vakarā klausījāmies livestream tehnomūziku, uzreiz tādas lomkas pēc īstenības...kuras vēl nebūs ilgi...Patiesībā Facebook eventos ir jābūt livestreamiem arī latvijā, tas būtu jauki. Ir taču visādi solo izpildītāji un dueti...
Līst lietus, pagalmā noskalosies uzraksts "#lai mājās nav garlaicīgi" vai kas tamlīdzīgs. Maz vietējie aborigēni vispār pa pagalmu. Pārsvarā suņcilvēki un tas oldfartpāris, kam seši suņi.
3/19/20 07:37 pm - Sestā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Man niez acis.
Šodien darbā bija ekstra garlaicīga diena, bet biju produktīvāka nekā citas dienas.
Ārā kaut kas dega, bet ar baltiem dūmiem, nekas nopietns, gan jau ka pie sliedēm kāds kaut ko dedzināja.
Skatījos ungāru reklāmas. Prikiņ, viņiem 80tajos gadu SĀKUMĀ bija čikennageti un visādas ļoti rietumnieciskas lietas, arī pamperi un rietumnieciskas fashion reklāmas un vēl viss kaut kas UN adresē dažās reklāmās veikalu adreses ir kaut kādā sūda ĻEŅINA ielā. ĀĀĀĀĀ
Man jāpārstāda jaunie pipariņi un vecais moš mazākā vāzē jāliek, galīgi iznīcis, bet tam nav laika, jo pa dienu jāstrādā :/ Aplēju gaļīgo hoju (smieklīgs nosaukums), vispār nereāli kruta puķe, jo to var liet tikai reizi mēnesī un pat retāk un tā puķe nenokalst.
3/18/20 04:39 pm - Piektā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Darbā bija pisaks, paņēmu nap - heheheh - , jo bija pilnīga dīkstāve uz laiku.
Dienas beigās radās vēl viens pisaks. Vienam draugam neiet īsti labāk - viņš pat negribētu strādāt šitajā stulbajā laikā, bet atšķirība tāda, ka viņam jāiet cilvēkos un jāriskē (smēķētājs).
Atvēru Radleru. Tad atvēru ziņas un tur paredzamas ziņas, nu ka tur Eirovīzija atcelta, nomirusi Saeimas deputāte un vēl visāda slikta čerņa.
ES GRIBU PELMENĪŠUS!
Atvēru Radler. Skatījos pa logu - a tur nekā nav, tukšums. Vien viens bomzītis pār pagalmu vilka ratiņus ar maišeli un lūkoja benčikus.
Nedaudz domāju par D.,ka viņa vecāki iet uz Zarazaino bodi, a zarazaina tāpēc, ka tajā pilsētā dzīvo biezie un biezi nozīmē tikko ceļojuši. Ehh. A viņiem īsti ieskaidrot nevar. Ka var tak pasēdēt iekšā un viņiem visu atvedīs, ko sirds kāro.
Vakar noskatījos īsfilmu "Bočka". Filmā bija redzama, ja nemaldos NABAKLAB bāra lete (RIP).
https://straume.lmt.lv/lv/filmas/latvijas-filmas/bocka/1051855Es priecātos, ja tur būtu vairāk studentu filmas iekšā.
3/17/20 07:23 pm - Ceturtā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Sāk iet uz beigām garšīgais ēdamais (cepumi, jogurts, rieksti) un no svaigajiem produktiem palicis tikai greifrūts. Vakariņās ēdām rīsus ar konservētiem dārzeņiem.
Ledusskapī vēl ir divi Radleri.
Cepampapīram palikušas divas loksnes.
***
Šodien pie blakusmājas piestāja ātrā palīdzība. Palūrēju. Nē, nē, spectērpos mediķi nebija. Pensionāru kaites parastās.
Vēlāk pagalmā nebija aktivitāte, ap četriem pēcpusdienā pagalmā viena jaunmamma-urliņa buhāja aliņus ar urļikiem, kamēr bērns šūpojās šūpolēs.
Darba starplaikā aizgāju uztaisīt kafiju un apjautājos vienam ārzemju cilvēkam par apokalipsi.
Šodien darbā atkal bija pisaki, bet dzīvot varēja. Rīt vairs nevarēs, kolēģiem jāpestī ārā pisaki, citādi nebūs, ko man un vēl pāris cilvēkiem ko strādāt.
D. atnesa manus desmit lata romānus ^___^ Šovakar kādam no tiem ķeršos klāt, bet lai D. arī būtu, ko darīt, pēc pusstundas skatīsimies kopā LKA studentu filmas, kuras var straumēt LMT straume mājas lapā.
Eksistenciālām pārdomām nav laika, jo ir darbs un vispār brīvā laika maz. Te nu bija mierīgā mājas karantīna, nav laika normālā laikā gulšņāt vannā un neko nedarīt.
3/16/20 06:58 pm - Trešā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Darbā (no mājām) nācās stipri palauzīt galvu un no rīta bija pisaks ar pulksteni - izrādās, mans dators atpalika vai skrēja uz priekšu drusciņ un tāpēc nevarēju uzreiz uzsākt darbu no ārpasaules servera, meta ārā Pisaka Lodziņu un it kā nebūtu nekas īpašs, tā ja, ja vien es pati nezinātu SAVA datora admin paroli, kuru zina tikai misters D. Karoče, izdevās watsapā sazināties (viņam bij jādodas uz darbu ārā) un dabūt paroli un tam sūda pulkstenim tikt klāt, ielogojoties no admin jūzera. :D
Ārkārtas situācijas Pusdienas: Krāsniņā karsēta graudu maize ar tomātu mērci un kafija + riekstiņi ar tumšo šokolādi un rozīnes.
Darba diena pagāja ļoti ātri un vairākas reizes sapīku, lai gan man patīk pasaules karš, burtot vārdus svešvalodās ārstu rokrakstus bišķiņ uzdzen besometru debesīs.
Drīz vien pēc pieciem atbrauca D. un vārīju kartupeļus. Aleluja. Mājas, mieriņš.
Noskatījāmies interviju ar infektologu Ugu Dumpi un sapīkām, ka teļļukā šovakar nerādīs filmiņu par tunčzivīm (tur it kā esot kaitīgs dzīvsudrabs iekšā, tālab tās zivis neesot veselīgas it kā).
Tagad dzeru tēju un gatavojos uzvarēt D. Scrabble, jo vakar diezgan pamatīgi zaudēju punktus spēlē.
3/15/20 12:35 pm - Otrā diena Ārkārtas situācijas apstākļos
Piektdien beidzās manas darba gaitas Rīgas tūristu kvartālā.
Pirmdien strādāšu no mājām ierastajā darba laikā, ko es tagad uztveru kā privilēģiju - nezinu kā būs pēc nedēļas, divām, vai būs jābrauc arī uz vietas strādāt.
Šodien ārā labs laiks, bet iztikšu bez iešanas ārā - izvēdināšu telpas un sportošu ar putekļsūcēju rokās.
Pasūtīju caur Omnivu 10 gabalus Lata romānus. D. aizies pakaļ jaunnedēļ, varbūt arī es. Pakomāts ir šosejas malā, lai slava pakomātiem. Man vairāk bail no tā, ka pēc darba stundām aptrūksies grāmatas - negribētos arī pēc darba pavadīt laiku pie datora ekrāna.
Nekā īpaši ārkārtējus apstākļus Ogrē neredz - pa logu redzu vienu no mājas un remonta preču veikaliem, kur daudz cilvēku iet iekšā un ārā, varētu teikt, skats kā jebkurā sestdienā vai svētdienā. Ārā neesmu bijusi kopš piektdienas.
Dzeram tējas, laiskojamies, skatāmies filmas un LTV satraucošas ziņas. Ik pa laikam lasām igauņu Delfus, kas tur notiekas.
Pagaidām viss ir kā parasti. Vienkārši visi iepriekšējie plāni atcēlušies, galvenokārt koncerti un gan jau, ka arī Lieldienu brīvdienās braukšana uz Liepāju nebūs.
3/15/20 10:19 am - pārdomas par Dvīņu pilsētu
Heh,ja latvietim,kas dzīvo Valkā un strādā Igaunijas pusē un nav noformēta uzturēšanās atļauja Igaunijā, tad sanāk,ka netiek uz darbu kādā no Valgas rūpnīcām,autošrotiem u.c. darba vietām? Just wondering par to,kā darbojas robežkontrole Dvīņu pilsētā.
3/6/20 10:47 pm - grāmatu bēdas un prieki
Vannā mēdzu apdomāt dzīvi un vakar apdomājos pēc jaunas grāmatas pirkuma, ka jebkurā mirklī varu nosaukt aptuveni 11 vai vairāk iesāktas grāmatas. Tas ir, grāmatas, kuras iesāktas un izlasītas līdz aptuveni 60. līdz 150.lappusei un nav izlasīts viss pārējais, jo nav spēka, nemāku atrast elegantāko laiku, ērtāko lasīšanas apgaismojumu (dzīvoklis ēnas pusē, godīgi sakot, es nebiju nekad mūžā iedomājusies, cik ļoti tas traucē grāmatu lasīšanai) un vispār vitamīnu trūkums un roku/kāju tirpšana to visu lasīšanas kaifu stipri samazina no 99% uz niecīgiem 3,hujviņzin%
Ak jā, nopirku Andras Manfeldes "Vilcēni", es nezinu kādēļ, bet katru viņas grāmatu gaidu kā Ziemassvētkus. Viņas grāmatās izlasu atsevišķus teikumus piecas reizes un pat vairāk, tik ļoti patīk, kā viņa rada atmosfēras.
3/6/20 10:37 pm - origo pulkstenis
No perona skatoties uz pulksteni, tie krāsainie stāvi allaž vilinājuši. Nez, kā tur ir, ko tur dod, kāds tur skats. Tā šodien uzzināju, kas tur ir.
Tur ir debešķīgi bezalko kokteiļi (paņēmu kokosriekstu kokteili, garšoja kā rafaello). Suši gan likās viduvēji, bet varbūt esmu pieradusi ēst dažādus suši nelielā skaitā.
Faking friškas ar atsevišķas cenas kečupu - manai gaumei patīkami sāļi sāļas.
Skats pa logu - Vecrīgas torņi kā Sovjet laiku pastkartēs, nu smukiiiiiiiii. Raiņa bulvārī un 13.janvāra ielā bezgalīgi daudz sabiedriskā transporta. Cilvēkus iesūc tunelis. Šļurp!
Virs galvas kaut kādi prožektori kā lētā disko bārā. Skanēja 2002.gada hīti klubu versijās vai kaut kas tamlīdzīgs. Ar māsu atpazinām Jamelia Superstar dziesmu, kas nāvīgi krita kādreiz uz nerviem. Un kaut kas no trance mūzikas klasikas tikai ne trance skanējumā arī bija. Nu tur tā kā bišķiņ laika mašīnā var atgriezties uz kaut kādu 2005.gadu, vēlākais uz kaut kādu 2007.gadu. :D
Tur tajā tornī baigi šaurās trepes, kas, starp citu, izskatās pēc ideālas vietas, kur paslīdēt un nokrist kā meksikāņu seriālā un pazaudēt atmiņu.
Dodoties mājās paskatījos atkal augšā uz pulksteni, kur krāsainās gaismas. Nē, mistērijas plīvurs tam pulksteņtornim vēl nav kritis. Man patīk, ka tad, kad mistērija atrisināta, tā no malas joprojām izskatās pēc mistērijas.
2/29/20 06:49 pm - Covid-19
Es vairākas reizes nedēļā eju uz stacijas tualeti, bakstu kafijas automātu tajā pretīgajā tunelī uz Vecrīgu, Narvesenā apgramstu enerģijas dzērienus ko pirms manis apgramstījuši vispasaules tūristi paģirās, ēdu apšķaudītas bulkas no Maxxximas un ēdu simts proči apgramstītu itāļu maizi vilciena tamburā.
Piespiedusi pogu ne reizi netīrītam debetkartes terminālam, kur savu speķaino rādītājpirkstu nospieduši visas dienas laikā vismaz 400 cilvēki. Braucu ar tramvaju, kur pie štangas turējušies arī iesnaini tūristiņi arī no tāļiem austrumiem, tagad pat vispār nav starpība, no kurienes.
Ja tas vīruss nāks, tad nāks, globalizācija nav tikai makdonaldi, kokakolas un kaķu video.
2/21/20 06:04 pm - Parazīts, filma
Es kaut kā paredzēju filmu,bet ne ka būs truls asins izliešanas akts(akmens pa galvu, desiņu iesms vēderā un nazis). Kaut kā domāju,ka talantīgākā afēriste izdzīvos un iepriekšējā mājkalpone. Es kaut kad lasīju grāmatu par vienu māju,kura bija tik moderna un šika,ka tur bija ideāla augsne slepkavībām,riktīga čerņa,bet moš tās grāmatas dēļ 90%filmas likās paredzami.
2/16/20 04:35 pm - LT
Lietuvas proklamēšanas gadadienā laiks paklausīties Vejopatis, Sraunus un Solo ansamblis.
2/10/20 06:41 pm - Maxima
Maximā iegāja makšķernieks, mugursomā kādi trīs gari makšķeru kāti. Pieiet pie alus stenda, pagrozās, aizķer sulas, tad pagrozās vēl un aizķer pudeles, ka nodžinkst, bet nenokrīt un tad tāds sulīgs "ZARAZA" no viņa augstības makšķernieka.
2/9/20 12:14 pm - bebruāris
Es vakar zaudēju Scrabble partijā, jo pretinieks izdomāja, ka bez 5min spēles beigās jāizlaiž gājiens un jāsaimaina smirdīgi burti (F H un kaut kāds Ģ laikam arī vai kaut kas taml.) Un protams, ka man tie smirdīgie burti bija jāuzņem augšā. NEVARĒJA PAT UZLIKT HA VAI FA, jo visi a bija aizņemti. Sučara.
***
Biju korejiešu virtuvē, tur bija diezgan ok. Bet man negaršo tie marinētie kāposti kimči. Garšo pēc marinēta zābaka. Likās, ka būs mazas porcijas (jo Vecrīga), bet zupa bija liela un tēja izrādījās arī bija kannā un principā varēja ņemt arī tikai vistu ar tiem tur sīpoliem un salātiem un vēl kaut kādu figņu.
***
Piļsāta pi upis bij ok, tikai es kaut kā nesaprotu nahren tai Naigai bija jāšauj tā Zisele, kaut kā drusku too mucho. Muzons jauks. Ludza ļoti jauka, kur tā baznīca ar kalnu. Es tur esmu bijusi. Bet krutāka Ludzā ir kapsēta kalnā, kur agros rītos pie koka mājām spocīgi spēlē akordeonu, bez īpaša iemesla.
1/19/20 11:52 am - alus un miegs, kaut kāds sakars tur ir
Kā tas darbojas.
Sestdienas vakars. Neliela pastaiga iekš miesta. Arī veikals. O, mīļākajam ķiršu alum atlaide, 0.99 centi! Aizeju pie bezalko stenda. Tērvetes bezalko 0.85 centi. Paņemu bezalkaholisko, atstājot plauktā ķiršu alu.
Nu tas pats arī reizi nedēļā, kad baigi gribās junkfood, konkrēti, čipsus vai olīvmaizi. Reti var arī nočītot, paņemot kkādu Radler vai vienkārši kaut kādu limonādi, piemēram, Brūvera limonādes (ķiršu, meloņu, whatever), bet no tā paša Radler uznāk noguruma lūziens iedzerot, mistisks nespēks/miegs (bet kurš rezultējas ar mošanos kkādos 5AM kad vajadzētu būt dziļā miega fāzei, kļūda, kļūda!).
Rezultāts ir - laba miega noslēpums ir nedzert nekādu alkoholu, vispār.
12/31/19 07:44 pm - četras stundas līdz Jaunam gadam
Šogad bija labs gads un patiesībā visi aizgājušie gadi bijuši labi. Tik laiskiem cilvēkiem kā man ir vieglāka dzīve, jo tiem nav 3.pasaules problēmas un plāni pāri ūkai. Man šogad lielāko prieku sagādā tas pats, kas vienmēr - laiskošanās, Latvijas apceļošana (it īpaši Latgale un Kurzeme), izgulēšanās, ikdienas estētikas devas un kultūra, stulbi joki, mikropasaulītes, būšana veselai un daudz visa kā, pie kā esmu pieķērusies un allaž atgriežos. Es visādā ziņā esmu lucky, īpaši necenšoties. Jo es zinu, ka cilvēki mēdz škroboties, ja baigi plāno lietas un tad tās nesanāk vai pajūk un tad ir drusciņ hujova@inbox.lv. Bet es tā nemāku, es nemāku plānot dzīvi un tas ir tik forši, ka man ir tikai 27 gadi un visādas galvassāpes tikai priekšā. SKAISTA IR JAUNĪBA!
p.s. kūka apēsta, salāti arī, krājkontā nauda laicīgi ieskaitīta priekš vasaras, loterijas biļete nokasīta, kafija iedzerta, Hieronymus Bosch kalendārs pie sienas pielikts. Ledusskapī aveņu kvass, ko dzeršu klausoties prezidenta uzrunu. Bet tagad gan laiks uzspēlēt kārtis Splendor, man patīk stratēģija un azarts.
p.p.s.
MANS LAISKAIS NOVĒLĒJUMS, JA KĀDS/A ŠO LASA - baudiet izgulēties, atpūsties un garšīgi paēst, klausīties dzīvo mūziku un ceļot. Jo reāli nevienam nepiš pārstrādāšanās, lets be real, ja neesi slavens Holivudas aktieris, mūziķis vai zinātnieks, nav jēgas noārdīt sev nervu šūnas.
12/29/19 11:27 am - sapnī redzēju
Lai gan katru dienu redzu gaumīgus vizuālos impulsus, sapņos kaut jāda čerņa rādās. Redzēju tādu kā karu kosmosā, ar gaismiņām un lokveida trajektoriju. Ķipa raķešu karš,bet ne uz zemes vai tuvu tai. Tad es biju Grīziņkalnā netālu no lielās baznīcas un tur kauč kur notika grupas Labvēlīgais Tips koncerts vietā kur bija old metāla griežamie vārti kā kādreiz veikalos bija. kaut kādos 5os no rīta. Lieki teikt,ka man viņi besī, un kāpēc viņi sapnī dziedāja to Rammstein dziesmu Amerika?
Tad es nokļuvu pie mājām un gāju uz Ogres uni. Kluba hauze (tagad Rubīns) vietā bija tāds kā ēšanas iestādījums, līdzīgs Lido. Skatījos uz pankūku,kaulējos. Nopirku mazo suliņu un kaut ko ceptu. Ēšanas telpa izskatījās pagalam tumša,tāpēc ēdamo apēdu pie letes. Izgāju ārā un uzlīmēju uz afišu staba reklāmu 90to gadu stilā,šķībi,protams. Es laikam sapnī nodarbojos ar vietējās kultūras dzīves uzfrišināšanu.
12/23/19 09:14 pm - nepopulārs viedoklis par šī gada Dod Pieci maratonu
Palasīju dažus maratona DodPieci stāstus. Nesapratu reāli to gadījumu, kur ir reāls braindead ķermenis, kuru ārsti&radi uztur vairāk nekā gadu mākslīgi pie dzīvības(ar aparātu palīdzību), neskatoties uz to, ka medicīnā smadzeņu nāve tehniski skaitās kā jau miris ķermenis. Man tas vienkārši nešķiet ētiski, turēt miesu, kura imitē elpošanu/asinsriti ar aparātiem, labi zinot, ka tā miesa nekad patstāvīgi neelpos, neredzēs, nekustēsies, u.t.t.
Es saprotu vēžiniekus u.c. smagas slimības, kam vajag ļoti spēcīgas zāles, lai vienkārši nejustu arvien lielākas sāpes un agonija nebūtu ilgstoša. Lai būtu pieejama informācija, ko darīt, kad paredzams 99% letāls iznākums, nevis vainot ārstus un valdību, jo lets be real - neviens nedzīvo mūžīgi un paildzināt ilgstošu miršanu nav īsti varoņdarbs, ja cilvēkam sāp viss, kas vien var sāpēt. Tas patiešām ir nepieciešams. Bet es reāli negribēju ziedot naudu, lai ar aparātiem pumpētu ķermeņus bez, pardon, funkcionēt spējīgām smadzenēm.
Nez, ja izvilkšu līdz 40 g.v., uztaisīšu pie notāra papīru, ka slimības vai nelaimes gadījumā kļūstot par dārzeni, nevilkt ārstiem vai tuvajiem garumā mocības vai ilūziju par dzīvību.