| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Par Tekstiem - Eleanor H. Porter: Polyanna
|
|||||||||||
| ||||||
comments: jā, lūdzu?     |
| ||||||
| Protams, Polianna neizlikās, ka tēvs joprojām ir dzīvs. Un viņas darbības var interpretēt kā ārkārtīgi drosmīgu 'sakost zobus un iet tālāk'. Tomēr fakts, ka jāizmanto galējībās iekrituši palīgmehānismi (spēle), liek domāt, ka 'eskeipisms' ir īstais vārds. Tomēr "vai ir godīgi uzskatīt par eskeipistu cilvēku, kurš vārdos noliedz realitāti un darbībās to pieņem un strādā ar to?" Nē. Tomēr es, darbu lasot, uztvēru Poliannas prieku kā mākslīgi radītas sajūtas, ne vien vārdus. Un tad atkal šāds epitets ir vietā. Fokusējos uz nodaļām grāmatas vidū (vēl viens neobjektivitātes akmens manā dārziņā), sirdi plosošo kājas epizodi neizlasīju. Tomēr, cik saprotu no plot summary, beigu beigās spēle pielāgojas arī šim notikumam. Par Hesi: arī diemžēl jāatzīstas, ka šo darbu neesmu lasījis. Bet atkal talkā nāk sižeta atstāsts: esmu diezgan pārliecināts, ka darbu netulkotu tieši (kā Poliannu), bet simboliski. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Spēle pēc būtības nav nekas galējībās iekritis, jo tā ir spēle. T.i., tā jau ir *nosaukta* par rotaļu, izlikšanos, instrumentu, un kā tāda arī pielietots. Nosacītība ir ietverta jau pašā "spēles" nosaukumā. Galējība būtu tad, ja tā būtu "priecāšanās mācība" un uzspiesta kā obligāts domāšanas veids, kuram visiem jāseko. Un pastāsti, lūdzu, kas tad ir ar tām "mākslīgi radītām" sajūtām? Kāda tad ir alternatīva - cilvēks, kurš jūt tikai to, ko jūt, un nekādā veidā nestimulē nekādas citas sajūtas? (Kamī "Svešinieks" ir stāsts par cilvēka ideālu?) Man šķiet, ka lielākā daļa cilvēku to vien dara kā "mākslīgi rada" sevī tādas vai citādas sajūtas - lasa grāmatas, piedzeras piektdienas vakaros, nodarbojas ar seksu un iet uz baznīcu. Vienīgā Poliannas atšķirība no vidējā aritmētiskā cilvēka ir tā, ka viņa ir izstrādājusi apzinātu sistēmu, kā stimulēt tās sajūtas, kas viņai patīk, nevis nodarbojas ar hit-and-miss pasākumiem. Vārdsakot, es ticu un saprotu, ka Tevi besī Polianna un tu tā nekad nedzīvotu. Tas, protams, ir pilnīgi okei. Bet tas, ka tev kāds pasaules uztveres veids nepatīk, vēl nenozīmē, ka tas ir eskeipisms. No online vārdnīcas: escapism 1. the state of having wandering and imaginative thoughts in order to escape from reality. — escapist, n., adj. 2. the practice of engaging in activities that enable one to avoid having to deal with reality, as the persistent attendance at science-fiction films, reading of fantasy literature, etc. Kamēr, ja es pareizi atceros, visas grāmatas garumā Polianna iesaistās dzīvē un reaģē uz notikumiem, tos pieņemot kā faktus, interpretējot un caur savas spēles metodi atrodot risinājumu. Un jā, es viņas darbības interpretēju kā "ārkārtīgi drosmīgu 'sakost zobus un iet tālāk'". | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| P.S. Un besī Polianna tāpēc, ka viņa ir Mary Sue. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
Par Tekstiem - Eleanor H. Porter: Polyanna
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}