atmiņas par domām

varbūt Tu uzšuvies tāpēc, ka šādas situācijas atsedz mūsu nepilnības un rada dusmas uz savu nezināšanu, un ir tikai dabiski, ka tās nāk ārā pa visām malām un visiem, kam pret varmāku, kam pret upuri, kam pret "sistēmu", kam pret sevi... pirmais impulss ir viņas pret kādu vērst, jo tas sniedz kaut kādu noteiktību, lineāru kustību, vispārējā riebuma piepildītajā haosa ainavā kad pēkšņi ir atklājies, ka eksistē tavējai paralēlas realitātes kur viss ir sūdīgi.
es domāju, ka dusmas ir derīgs, labs spēks, kas var palīdzēt mums ar kāju izpist logu uz nākamo realitātes līmeni

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) trū trū, galvenais censties aizrautībā nesadot pa ausi kādam, kas vispār ņipričom (to es aizdomīgi skatoties uz sevi)

(Reply to this) (Parent)