atmiņas par domām

Man tas rosina domāt ne tik daudz par atsevišķām ideoloģijām, to trūkumiem/priekšrocībām, pielietojumiem.. (man pašam liekas, ka risinājums ir "tur kaut kur pa vidu tajā ideoloģiju mikslī", katram tas risinājums ir savs un laika gaitā, mainoties apstākļiem, mainās arī tas nepieciešamais risinājums/atbilde), bet par saikni starp indivīdu un kolektīvu piederību noteiktiem virzieniem. Domāju, ka jebkuras savienības, kolektīva, sapratnes, līdzīgas domāšanas - jebkuras dinamikas starp diviem un vairāk cilvēkiem - pamatā ir pats cilvēks. Caur sapratni, līdzīgām intersēm, vienotu izpratni kopā var sasniegt daudz vairāk nekā individuāli, bet ja sāk to kolektīvo celt augstāk par indivīdu, sevi pašu (ja indivīds sāk pazust visā tajā kolektīvismā un kad kolektīvs sāk stūrēt indivīdu) tad, manā skatījumā, jebkura ideoloģija, domāšanas virziens sāks buksēt. Manā skatījumā pamatvienība ir indvīds, sevis apzināšanās, un tikai tad seko sabiedrības, savienības, biedrības, ideoloģijas utt. Indivīdi veido sabiedrības, virzienus, ideoloģiijas. Nevis sabiedrības, virzieni, ideoloģijas veido indivīdu.

(Reply to this)