in a river of teas ([info]teja) rakstīja,
@ 2020-05-21 14:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mežoklasti
Esmu pa šo izolāciju kluvusi loti picky ko es nemu līdzi uz mežu. Dažiem vnk mentālais aparāts turpina darboties ratatatatata cik ir pulkstens vai pat vēl ātrāk kā parasti, it kā lai pasargātu savu iekšējo ritmu no ārējās vibrācijas. Un tad vēl izrādās ir tādi cilvēki kam ir ok iet tikai pa taku un ja no tās nokāpj klusās šausmās saceljas kakla spuras - lai arī vini nekad par to iepriekš nebrīdina
Vārdusakot dziesma “māmiñ mīljo māmiñ” pēkšni meiko sensu


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rindra
2020-05-21 17:54 (saite)
Dažreiz ir ļoti labi, ja ir kāds, kas parāda, ka arī no takas nostāk ir interesanti un ka nav no kā baidīties.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?