atmiņas par domām

Man patīk, kā cilvēki sāk apjaust, kāpēc kāpēc gan es jau gadnrīz 10 gadus pamatā strādāju no mājām. Vairs nebūšu izlēcējs, un mūsu firma, kurā pa lielam visi tā strādā vairs netiks uztverta ar aizdomām.

Nedaudz režīma nāk par labu, savādāk es piemēram vienkārši nebeidzu strādāt. Bet pieaugušiem cilvēkiem jau tomēr būtu jāspēj sevi menedžēt :)

(Reply to this) (Thread)

Pirmajā rindkopā es piekrītu visam, bet otrajā nepiekrītu gandrīz nevienam vārdam, jo par šiem jautājumiem tagad esmu tāds pats nerd kā Tu par klimata pārmaińām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I mean neapšaubu ka Tu esi your own best specialist, un labi, ka zini, kas Tevi līdzsvaro, bet tur nevar likt nekādu vispārinājumu

(Reply to this) (Parent)

Ko tu mainītu otrajā apgalvojumā, lai tam varētu piekrist?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es izsvītrotu otro teikumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo tur ir daudz problemātisku (patriarhālu, neekologisku) pieñēmumu, pirmkārt par pieaugušiem cilvēkiem, otrkārt “sevi menedžēt”. Es domāju, ka “sev pielāgoties” būtu labåk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar "sevi menedžēt" šajā kontekstā es domāju - pildīt uzņemtos darba pienākumus bez nepieciešamības pēc nepārtrauktas uzraudzības un kontroles un fiziskas klātbūtnes - kaut vai pienākums atrasties ofisā noteiktā laikā vien jau ir kontrole.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un pašnoteikts režīms man (pēc saviem desmit gadu novērojumiem) nāk par labu. Pilnīgs bezrežīms man nozīmē pakāpenisku ieslīdēšanu ļoti neapmierinātos stāvokļos līdz pat klīniskai depresijai. Sākot jau ar miega režīmu - baisi svarīgi un es prioretizēju, bet pat tas ne vienmēr sanāk.

(Reply to this) (Parent)