atmiņas par domām

02:06 pm: lai ilma un aijiņa pret mani turpmāk lūdzu ir kā pret mājas garu. atstāj dažādās vietās mazus ēdiena kumosiņus. kā ziedus. man nekad, nekad nav ko ēst, vienmēr visu viņām apēdu.un man arī nevar redzēt, nevar redzēt. šorīt izgāju ap 8.30, aijiņa gulēja vannā, ienācu ap 10.00, ilma gulēja vannā. es viņai teicu "izvarotāji nāk", jo durvis bija vaļā. es nebiju diezko asprātīga, es īstenībā jau saku kā ir - dieezgan bieži stulbi un neveikli pajokot gadās, pa ritīgajai annoying lošu modei.


bet KAS teikism ir tas, kas tualetē uz grīdas no kaķa smilts krikumiem un humīdā humīda ir izveidojis zīmogu - ahā, apava numurs aplītī. lai arī spoguļrakstā, tomēr, nenoliedzami - 39. ja tās ir manas rozā kedas, es nošaušos. kā man to varēja nodarīt. vai tad neviens nezina, ka sirsniņā man ir 37???
.