atmiņas par domām

vai tā nav tāda apolitiska pieeja? doma par dusmām, kuras tu nes sevī, tā vietā lai redzētu dusmas kā adekvātu reakciju uz situācijām, kas ir pret taviem principiem vai politiskām nostājām.
tas ir tas, kas man liekas shady lielā daļā awareness prakšu - tendence vērot savas emocijas un "apstrādāt" pašam, tā vietā lai uztvertu dusmas kā būtisku katalizatoru, kas jāpārvērš darbībā (nevis meditējot par sevi, bet pacīnoties par pasaules (ārpus sevis paša) pārkārtošanu)

(Reply to this) (Thread)

pacīnīties var arī bez dusmām! pazūdot emocijām, nepazūd skaidrs skatījums uz problēmām un netaisnībām. var visu to enerģiju ieguldīt, lai praktiski mainītu lietas. lielākā daļa šo lietu turklāt ir risināma ar komunikāciju, un dusmas to padara ļoti primitīvu.

(Reply to this) (Parent)

Dusmas ir vienkārši informācija; cilvēks var izdarīt izvēli tās apstrādāt pašam vai mēģināt pārkārtot pasauli tad, kad sapratis dusmu cēloni un izvērtējis, kādi rīcības varianti iespējami, kādi resursi nepieciešami, vai viņam ir tie resursi. Grūti iedomāties situāciju, kurā dusmas var nebūt adekvāta reakcija, bet dažreiz adekvāta tieši attiecībā pret iekšējo realitāti, nevis ārējo, tāpēc arī vērsties var būt efektīvāk uz iekšpusi, nevis ārpusi. Citādi vēl ņemsi un salabosi pasauli, bet dusmas paliks.

(Reply to this) (Parent)

Interesanti. Es piekrītu par to nedarbošanos dusmās (enerģijas neterēšanu), bet dusmas kā signāls/informācija varētu būt svarīgs un vēlams mehānisms. Un tad tās tomēr ir reakcija uz situāciju, nevis kaut kas iekšējs un permanents.

(Reply to this) (Parent)