atmiņas par domām

Kad man nav taisnība, piemēram, es netīšām noskrāpēju citu auto stāvvietā, atverot durvis, un mūs panāca satrakojies normīšu pusaudzis ar savu tēvu, kuriem Mārtiņš beigās iedeva 20 eiro. Es teicu, ka tur nemaz nav noskrāpēts, tikai netīrs, un lai viņi sauc policiju un pierāda, ka tā biju es, lai gan zināju, ka ir gan noskrāpēts. Man viņi likās tik mietpilsoniski un sīkumaini! Vēl tagad redzu tās sejas acu priekšā.

(Reply to this) (Thread)

mani atkal diezgan trigerējoši sadusmo, kad man šādās vai līdzīgās situācijās mēģina agresīvi (bet nemākulīgi) samelot, nevis vienkārši atzīst savu kļūdu un atvainojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās jau nav nepamatotas dusmas.

(Reply to this) (Parent)