mans veids, kā izdzīvot šajā darbā, ir iet runāt ar kolēģiem, kam noticis kaut kas labs vai slikts, kas izskatās bēdīgi vai priecīgi, savādāk es točna nevarētu ne koncentrēties ne justies dzīva šajā stikla ēkā. agrāk man esmu darījusi arī tipa - ieraujas stūrī un mēģina izskatīties neredzams, bet man ir tendence pilnībā zaudēt saikni ar realitāti, kā fiziski tā emocionāli, un atgriešanās ir ļoti smaga. šī iemesla dēļ es neskatos arī seriālus. :
Comments
pastāsti vairāk par savu seriālu skatīšanās pieredzi, lūdzu! es nesen sarunā par azartspēļu atkarību teicu druadzenei, ka, ja es spēju kaut nedaudz iztēloties šo stāvokli, tad drīzāk to salīdzinu ar atkarību nevis no alkohola, bet no netflixa. mani tas nedaudz biedē.
(Reply to this) (Thread)
es joprojām zinu ļoti maz par atkarības mehānismiem cilvēku prātos, man ir aizdomas, ka tā kaut kādā ziņā ir prāta daba - pieķerties pie īstermiņa gratifikācijām. manuprāt tas ir saistīts ar ļoti primitīviem bet spēcīgiem izdzīvošanas instinktiem. naratīvs ir viena no prāta atkarības formām.
bet tur nav vienkāršu atbilžu.
labākā grāmata, ko par to esmu lasījusi ir "in the realm of hungry ghosts", kur autors, praktizējošs ārsts, stāsta par darbu ar heroīna lietotājiem un vienlaikus velk kopsakarības ar savu atkarību no klasiskās mūzikas ierakstu iegādāšanās. ļoti apgaismotā formā uzrakstīta grāmata.
bet tur nav vienkāršu atbilžu.
labākā grāmata, ko par to esmu lasījusi ir "in the realm of hungry ghosts", kur autors, praktizējošs ārsts, stāsta par darbu ar heroīna lietotājiem un vienlaikus velk kopsakarības ar savu atkarību no klasiskās mūzikas ierakstu iegādāšanās. ļoti apgaismotā formā uzrakstīta grāmata.
(Reply to this) (Parent)