atmiņas par domām

tad jau ne jau telpu, bet vidi, cilvēkus.
droša telpa ir, kur ieskrienoties nevar sagriezties piem.
kā reiz šodien pret to atdūros darbā. esmu pieļāvusi kļūdu, kas nav nekas dikti traks un ir risināms, bet baža stāstīt priekšniecei, jo viņa uzburs no tā mega zīloni un viņa nezinās sakarīgu risinājumu. un neuzticos kolēğiem, jo viņiem tas jāzin un es tikšu ap-runāta. un šausmas, šausmas. līdz ar to nedroši un vē. un visi tagad ideālie mēneša darbinieki zinās, ka mēdzu tik muļķīgi kļūdīties. paldies par uzmanību.:)

(Reply to this)