atmiņas par domām

Es jau ilgstoši apsveru vadīt dramaturģijas pulciņu kādā dienas centrā Rīgā. Taču tādas vakances, loģiski, nav.

Teorētiski, uzrakstot projektu, es pati varētu sev tādu vakanci radīt. Taču laikam pagaidām ir trūcis ticības, ka tā notiek lietas šeit LV. Būs jāmēģina.

Es saredzu nākotni kaut kādā veidojumā, kas ir pa pusei psihodrāma, pa pusei leļļu teātris.

Kur cilvēki ir dabiski uz skatuves, izliek emocijas un parāda, kā atrisināt sadzīves ainiņas no elementāras sadzīves, kurā stresa dēļ dzīvesbiedri vai draugi viens otru enerģētiski ēd.

(Reply to this) (Thread)

Ir jāstudē drămas terapija un then why not

(Reply to this) (Parent)