atmiņas par domām

Komponēt nozīmē veidot jaunas lietas no jau esošajām. Mūzikā tas nozīmē zināt ļoti daudz par to, kas ir izdarīts pirms tevis un turpina tikt izdarīts tavā laikā. Tad ir jautājums, cik efektīvi tu spēj savu mūzikas pieredzi transformēt jaunā mūzikā. Te, no vienas puses, svarīgs ir tehniskais aspekts, cik labi tu pārvaldi amatu un cik ļoti tu spēj formulēt un verbalizēt savu mūzikas pieredzi (te palīdz mūzikas teorija ar visiem tās aspektiem, kas analizē formu, harmoniju un whatnot). No otras puses, tehnika nevar palīdzēt, ja nav kaut kāds īpašs kanāls, kas ļauj vispār kaut ko radīt.

Par tekstiem, es kaut kā neatceros neko tiešām iiesakāmu. Viena mūzikas terapijas grāmata teica, ka svarīgi ir katram piemeklēt īsto mūziku, kas vedināja uz domu, ka tāpat ir ar mūzikas radīšanu. Nu ja tev nāk ārā tikai šlāgeris, tad nevajag no tā kaunēties, bet tieši to embreisot, apmēram tā. Jo rakstīt mūziku, kas tev škiet laba teorētiski, bet intuitīvi nesaista, ir mentālā antihigiēna. Es kādreiz palasīju Ludviga Kārkliņa Ievads mūzikas kompozīcijā un man šķita interesanti, lai arī diezgan subjektīvi, bet arī nevajag no tās gaidīt kaut kādu mindblowing atklāsmi. Vēl var palasīt par komponista skatu uz pasauli – A. Oneger. Ja - kompozitor (krieviski). Ir vēl kaut kas, bet šobrīd neatceros.

(Reply to this) (Parent)