atmiņas par domām

bāc, es sajutos vainīga, ka mans komentārs pie iepriekšējā pousta bijis pārāk agresīvs. drīzāk domāju tā - centīsimies būt mierā ar sevi un pasauli, nekavēsim citus tādiem būt un nebarosim savus dēmonus?

(Reply to this) (Thread)

nu nē, vnk tas taču apriori skaidrs, ka viss šovs ir, lai trigerētu cilvēkos riebumu, sašutumu, bet vienlaikus interesanti, vai tas var trigerēt arī kaut kādas atmiņas, kad paši iemīlēšanās dēļ esam darījuši kaut ko, kas citam no malas šķitis morāli nosodāms, vai salaiduši ar cilvēkiem, kurus morāli nosoda visi apkārtējie, bet mēs viņus tomēr aizstāvam, un vai tas nevar pamodināt kaut kādas atskārtas par to, ka mēs visi esam procesā, un ka nosodījums un vainošana mūs nevar virzīt uz priekšu mūsu pašattīstībā, un kāda būtu pasaule, kurā neviens netiktu nosodīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai civilizācijai nav iespējams nonākt nākošajā līmenī - tā vietā, lai trigerētu un raisītu instinktīvu ziņkāri, censties atrast punktu, kurā maksimāli pilnvērtīgi izbaudīt eksistenci? vai arī this is it, šādi mēs esam, un labāk nekļūs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kļūs. visu laiku kļūst nedaudz labāk.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezināju tādu mūziķi, danke

(Reply to this) (Parent)