atmiņas par domām

eos @ 03:29 am: turpinājums-

No evolūcijas viedokļa, ja ir vajadzība, lai ģenētika mainītos, tā n-skaita paaudžu laikā mainās.

Taču šobrīd konkrēts sods ir par izvarošanu. Situācijās, kad sieviete tiek pazemota, jo atrodas upura lomā, un viņai izsaka rupjus komentārus vai pieskaras, tieša soda nav. Un, kā diemžēl zināms, ja nav soda, tas ir atļauts.

Ārzemēs ar to cīnās, ja šādas situācijas notiek darba vietās. Tad ir iespēja sūdzēties human resources departamentā par sexual harrasment vai unwanted advances. Latvijā tik daudzu darba vietu, kur būtu šādi departmenti, cik zinu, nav, tāpēc tā nav norma.

Nobeigumā gribu minēt pavisam skaidri, ka es redzu, ka šie pārpratumi, kuri objektīvi ir harrasment, nav cēlonis, bet tikai sekas empātijas trūkumam un citām īpašībām, kuras trūkst šo darbību veicējiem.

Noteikti gribu pieminēt, ka vīrieši var/mēdz pieļaut daudzas kļūdas savu bērnu audzināšanā tieši tādu pašu iemeslu dēļ. Piemēram - tēvs grib bērnu atturēt bērnu no spļaušanas uz ielas vai spēlēšanās ar ēdienu. Tēvs bērnam nikni uzbrēc, ka tā nedrīkst, esi taču pieklājīgs cilvēks. Vai arī - ja nemāki taisīt ēst, neķērnā tās olas un miltus.

Ja tēvs šos aizrādījums pasaka pārāk īsi un pārāk bargi, bērnam var rasties bailes no tēva.

Tāpēc situācijās, kur kāds vīrietis domājot labu, izdara sliktu, ir biežāk, jo viņa prātā iznākumam bija jābūt citam. Vīrietis nebija iedziļinājies otra cilvēka psihē nemaz, un tāpēc darīja pa savam. Ar to arī rodas daudz problēmu un pārpratumu.

Tā kā ar šo es gribu teikt, ka runa nav tikai par harrasment situācijām, bet par to, ka vīriešiem būtu daudz vieglāk "iemānīt" vajadzību apgūt empātiju un saprast, kurās situācijās vajag runāt pirms darīt, ne tikai piedraudot ar sodu par unwanted advances, bet piesolot, ka tā viņi būs labāki tēvi saviem bērniem.

Tā teikt, labāk solīt burkānu, nekā pātagu.